ES reakcija uz krīzi Ukrainā

Ukrainas tauta 26. oktobrī notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās skaidri un noteikti apliecināja atbalstu mieram, stabilitātei, virzībai uz integrāciju Eiropas Savienībā un reformu kursam. Ņemot vērā notikušās prezidenta un parlamenta vēlēšanas, Ukrainas iestādes šogad saņēma dubultu leģitimitātes apliecinājumu ar noteiktību turpināt šo kursu. Parlamenta vēlēšanas bija plurālistiskas un tās noritēja saskaņā ar paredzēto kārtību, godīgi un atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem.

Pašlaik Ukrainai atkal ir unikāla iespēja modernizēt, attīstīt un padarīt pārticīgu savu valsti, kā arī iedibināt patiesu demokrātiju un tiesiskumu. Ukrainas pilsoņi sagaida, ka tās līderi gūs panākumus un pragmatiski sadarbosies, neiesaistoties attīstību iesaldējošos strīdos, kā tas notika ne sevišķi senā pagātnē. Visu integrāciju Eiropas Savienībā un reformu atbalstošo partiju ātra izveide un līdzdalība jaunajā valdībā ir ļoti pozitīvs signāls.

Eiropas Savienība pašlaik atrodas kritiskā brīdī. Krievijas agresīvā un ekspansionistiskā politika apdraud Ukrainas vienotību un neatkarību un pašu Eiropas Savienību. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Ukrainā, ES nevajadzētu būt naivai, bet būt gatavai sniegt spēcīgu un efektīvu atbildi uz šo krīzi. Starptautisko tiesību princips, par ko ir vienojušās visas Eiropas valstis, tostarp Krievija, paredz, ka tiek ievērotas ikvienas suverēnas valsts, tostarp Ukrainas, tiesības uz pilnīgu brīvību bez ārējas iejaukšanās lemt par savu politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju. Brīvība, demokrātija, suverenitāte, teritoriālā nedalāmība un tiesiskums nav apspriežami.

Tuvākajos mēnešos Ukraina saskarsies ar šādām galvenajām problēmām un uzdevumiem: dažu tās teritorijas daļu okupācija un aneksija, Minskas vienošanos īstenošana un vērienīga reformu programma. Eiropas Savienības uzdevums ir aktīvi iesaistīties atbalsta un palīdzības sniegšanā šo būtisko reformu īstenošanas centienos. Galīgais mērķis ir pašreizējās krīzes pārvarēšana Ukrainā, šai valstij kļūstot par veiksmīgu reformu īstenošanas paraugu, kas sniegs labumu cilvēkiem un radīs viņu dzīvē pozitīvas pārmaiņas.

Atbalsts reformu centieniem

Ukrainai ir jāievieš padziļinātas un visaptverošas ekonomiskās, sociālās un politiskās reformas, balstoties uz sociālo tirgus ekonomiku. Valstij ir vajadzīga konkurētspējīga ekonomiskā sistēma, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ikvienam. Tai ir vajadzīga tiesu sistēma, kas savā darbībā ievēro tiesību burtu un garu un ir neatkarīga. Jaunai konstitūcijai būtu jāpastiprina pārredzamība un skaidri jānodala galveno iestāžu kompetences, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas cīņas par varu. Decentralizācijas procesā nedrīkst iznīcināt valsts vienotību un centrālās valdības ietekmi īpaši būtiskos jautājumos, piemēram, iekšlietās un ārlietās, ekonomikas pārvaldībā un politikā. Valsts finanšu sistēma nodos vairāk pilnvaru un pienākumu reģioniem un faktiski padarīs lēmumu pieņemšanu tuvāku cilvēkiem. Tomēr galvenā prioritāte ir sistēmiskās korupcijas izskaušana. Tas ir vēzis Ukrainas sabiedriskās un politiskās dzīves struktūrā.

Šajos sarežģītajos kara apstākļos Ukrainai būs jāīsteno būtiskā reformu programma, vienlaikus cenšoties pārvarēt krīzes situāciju valsts austrumu daļā. Prezidenta P. Porošenko ierosinātā reformu programma, tostarp tiesību akti pretkorupcijas, decentralizācijas un amnestijas jomā, ir solis pareizajā virzienā, un šīm reformām ir jākļūst par realitāti.

Ukrainas finansiālā situācija ir kritiski svarīga. Valstij, pret kuru tiek vērsts ārējs iebrukums un kurai vienlaikus ir nepieciešama virzība uz padziļinātām un visaptverošām reformām, ir vajadzīgs ievērojams atbalsts, lai risinātu izdevumu problēmu. Ar ES piešķirto 11 eiro miljardu paketi Ukraina tuvākajos gados saņems atbalstu, tostarp makrofinansiālo atbalstu un aizdevumus no SVF, Pasaules Bankas un ES izvietotām starptautiskām finanšu struktūrām. Finansiāls atbalsts būtu jāsniedz elastīgāk un ātrāk, tādējādi pielāgojot tā piešķiršanas nosacījumus īpašajiem Ukrainas apstākļiem. Tomēr tā piešķiršanai vajadzētu būtu stingri atkarīgai no nosacījumu izpildes, saskaņā ar kuriem tiks vērtēti panākumi reformu īstenošanas gaitā. Šajā sakarībā mēs aicinām 2014. gada decembrī rīkot starptautisku līdzekļu devēju konferenci un izveidot jaunu "Eiropas Maršala plānu Ukrainai".

Asociācijas nolīgums / padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums ir ratificēts. To nevar mainīt un tas netiks mainīts. Asociācijas nolīguma / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanā vajadzētu paredzēt reformu plānu Ukrainā. Ir jāizsaka nožēla par to, ka Krievijas līderi joprojām uzskata asociācijas nolīgumu / padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu par draudu tās interesēm. Gluži pretēji — šis nolīgums var sniegt iespējamus ieguvumus Krievijai, ļaujot pastiprināt tirdzniecības un ekonomiskās darbības stabilākā kaimiņvalstī. Ņemot vērā apstiprināto grafiku asociācijas nolīguma / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanai, Krievijai nav pamata kritizēt ES un Ukrainas nolīgumu vai reaģēt, piemērojot nepamatotus tirdzniecības ierobežojumus vai īstenojot militāru agresiju. Autonomo tirdzniecības pasākumu termiņa pagarināšana ir faktiski padziļinājusi šā nolīguma asimetrisko īstenošanu. Ukrainai ir pēc iespējas labāk jāizmanto laiks līdz 2015. gada 31. decembrim, lai īstenotu ES tiesību aktu kopumu, kas ir daļa no asociācijas nolīguma / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma nosacījumiem.

PPE grupa ir gatava pastiprināt Eiropas Parlamenta līdzdalību, atbalstot Augstākās Radas darbu Eiropas lietās. Jaunizveidojamās Parlamentārās asociācijas komitejas darbībā būtu jāparedz mērķis stiprināt demokrātiju un pārredzamību ES, un šī darbība varētu nodrošināt satvaru ES dalībvalstu parlamentu īstenotai divpusējai atbalsta sniegšanai.

Eiropas Komisijas "Ukrainas atbalsta grupai" būtu jāsniedz ātrāka un nopietnāka tehniskā palīdzība. Reformas var īstenot vienīgi tad, ja tiek pastiprinātas administratīvās spējas. Šajā sakarībā ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāizvieto pēc iespējas lielāks skaits padomnieku, lai palīdzētu reformu īstenošanā, un vienlaikus Ukrainas iestādēm būtu jāizveido ES integrācijas un atbalsta koordinācijas ministrija, par pamatu ņemot līdzīgu pieredzi Centrāleiropas valstīs. Būtu jāpiešķir šādai ministrijai pietiekamas īstenošanas un administratīvās pilnvaras uzraudzīt, pārraudzīt un analizēt progresu reformu gaitā. Ir jānodrošina redzamība, pārskatatbildība un pārredzamība ES un starptautisko līdzekļu devēju atbalsta izmantošanā.

Eiropas Savienībai ir jāstiprina Ukrainas pilsoniskā sabiedrība. Tā jau darbojas kā efektīvs uzraugs, izdarot nepieciešamo spiedienu un palīdzot iestādēm īstenot solītās reformas.

Ir būtiski, lai ES kopā ar Ukrainas iestādēm pievērstu turpmāku uzmanību humanitārajai krīzei Ukrainai, kuru izraisīja Krievijas agresija. ES būtu jānodrošina papildu finansējums, lai palīdzētu risināt problēmas saistībā ar īpaši smagajiem humanitārajiem apstākļiem Ukrainā, jo īpaši attiecībā uz iekšēji pārvietotu personu situāciju.

Ierobežojoši pasākumi

Krievijas militārā intervence un Ukrainas teritorijas okupēšana ir starptautisko tiesību un pašas Krievijas saistību, kas izriet no ANO Statūtiem, EDSO Helsinku noslēguma akta un Budapeštas memoranda, pārkāpums.

Tik ilgi, kamēr Krievija pilnībā neievēros un neizpildīs Minskas vienošanās un nemainīs rīcības kursu Ukrainā, ES turpinās pret Krieviju vērst savus ierobežojošos pasākumus. Minskas vienošanās jo īpaši ietver visu Krievijas spēku, nelikumīgu bruņotu grupu, militārā aprīkojuma, nemiernieku un algotņu pilnīgu un beznosacījumu atvilkšanu no Ukrainas, EDSO īpašās uzraudzības misijas īstenotu pastāvīgu Ukrainas un Krievijas robežas uzraudzību un kontroli un apmaiņu ar gūstekņiem, tostarp Nadju Savčenko. ES vajadzētu būt gatavai pastiprināt savus ierobežojošos pasākumus un paplašināt to darbības jomu, ja Krievija turpinās Ukrainā eskalāciju un destabilizāciju, piemēram, nelegālus un neleģitīmus "balsojumus", kādi notika 2. novembrī Donbasa apgabalos, īstenojot principu "rīcība pret rīcību".

Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā komunikācijas stratēģija, lai dotu pretsvaru Krievijas propagandas kampaņai, kas ir vērsta pret Eiropu, Ukrainu un pašu Krieviju.

Ņemot vērā starptautisko izmeklēšanu Nīderlandes vadībā par aviokompānijas Malaysia Airlines reisa MH17 lidmašīnas notriekšanu ceturtdien, 17. jūlijā, ES būtu jāturpina pieprasīt visām iesaistītajām pusēm nodrošināt tūlītēju, drošu un neierobežotu piekļuvi MH17 katastrofas vietai.

Drošības pastiprināšana

Eiropas Savienības Padome 16. jūlijā atcēla ieroču piegādes embargo Ukrainai. Nepastāv nekādi iebildumi pret to, ka dalībvalstis varētu piegādāt ieročus Ukrainai, pamatojoties uz tā saukto lendlīzes kārtību.

Tūlītējs uzdevums ir pastiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, ko lūdz tās iestādes. Tas ietver: kareivju aizsardzību un individuālo aprīkojumu, ieročus, prettanku raķešu sistēmas, munīciju, izlūkošanu, izlūkdatus, saziņu, jūras spēku pastiprināšanu, lai tie varētu aizstāvēt Melnās jūras piekrasti, un pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp pretgaisa un kaujas mācību aprīkojumu. ES būtu jāizpēta iespējas, kā atbalstīt Ukrainas valdību valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.

Ukraina var darboties pienācīgi tikai tad, ja pastāv efektīvs tiesībaizsardzības, izlūkošanas un aizsardzības sektors. Ukrainas aizsardzības struktūrās un bruņotajos spēkos ir vajadzīgas būtiskas reformas. Šajā sakarībā to ES dalībvalstu, kas agrāk bija Varšavas pakta valstis, bruņoto spēku pārveide varētu sniegt bagātu pieredzi. ES varētu palīdzēt Ukrainas iestādēm šā uzdevuma īstenošanā, jo īpaši KDAP ietvaros, kas jau nodrošina mācību misijas bruņotajiem spēkiem citās pasaules vietās.

EDSO īpašās novērošanas misijas darbs ir īpaši nozīmīgs, lai ierobežotu spriedzi un palīdzētu stiprināt mieru, stabilitāti un drošību. Tomēr tās ietekme uz vietas ir jāpastiprina, lai nodrošinātu efektīvu Ukrainas un Krievijas robežas kontroli un uzraudzību, vienlaikus uzlabojot šīs organizācijas darbības neitralitāti.

Paredzētā KDAP ES padomdevējas misijas izvietošana Ukrainā ir pirmais solis uz atbalsta sniegšanu civilā sektora reformai, tostarp attiecībā uz policiju un tiesiskumu. Ja to lūdz Ukrainas iestādes, ES būtu jāizvieto uzraudzības misija, lai nodrošinātu efektīvu Ukrainas un Krievijas robežas kontroles un uzraudzības mehānismu.

ES vajadzētu atjaunināt tās drošības stratēģiju, lai reaģētu uz jauno ģeopolitisko situāciju, jo īpaši attiecībā uz jaunu hibrīdkara apdraudējumu, kā arī stiprināt sadarbību KDAP ietvaros ar austrumu partnervalstīm.

Pēdējā NATO augsta līmeņa sanāksmē sabiedrotie atkārtoti pauda atbalstu "Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai nedalāmībai". ES vajadzētu ievērojami pastiprināt drošības pasākumu koordināciju ar NATO, kas joprojām ir izšķirīgs rīcības satvars.

Energoapgādes drošības pastiprināšana

Vienīgā saprātīgā ES atbilde uz Krievijas apdraudējumu ir kopīga rīcība un vienota nostāja. Tas ietver arī patiesu kopējo ārējo enerģētikas politiku un Eiropas enerģētikas savienības izveidi. 2014. gada 30. oktobrī Eiropas enerģētikas komisāra Günther Oettinger (ETP) vadībā panāktā ES, Krievijas un Ukrainas vienošanās par "ziemas paketi" ir īpaši būtisks un saistošs solis, ar ko būtu jānodrošina, ka Krievija piegādās gāzi līdz 2015. gada martam. Tomēr Krievijas enerģētikas ministra Aleksandra Novaka izteikumi, ka šī vienošanās nav saistoša, ir nepieņemami.

Ir īpaši svarīgi radikāli pastiprināt ES energodrošību, samazinot atkarību no Krievijas un palielinot pretošanās spēju pret ārēju spiedienu,  Tas ietver vietējo enerģijas avotu izmantošanas, energoefektivitātes un atjaunojamo avotu izmantošanas pastiprināšanu, kā arī importa dažādošanu, veidojot partnerattiecības, tostarp ar ASV, Norvēģiju un Vidusjūras reģiona valstīm. Infrastruktūras un starpsavienojumu izveide starp dalībvalstīm un kaimiņvalstīm ir kopēju interešu prioritārs projekts. Turklāt reversās plūsmas tehnoloģija ir īpaši būtiska, lai izveidotu patiesi neatkarīgu ES enerģijas tirgu.

Krievijas spiediena dēļ uz Ukrainu gāzes tirgus Ukrainā ir katastrofālā stāvoklī. ES būtu jāsniedz Ukrainai finansiāla palīdzība, lai atjaunotu un modernizētu tās cauruļvadu tīklu. Ukrainas valdība būtu jāmudina veikt reformas valsts enerģētikas nozarē, lai palielinātu energoefektivitāti un pakāpeniski pārtrauktu nelietderīgu subsīdiju piešķiršanu.

Cauruļvadu projekti mūsu kaimiņvalstīs ir kritiski jāpārskata, pilnībā ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju. Projekts "Dienvidu plūsma" (South Stream) nav politiski dzīvotspējīgs un būtu jāpārtrauc. Tā vietā prioritāte ir jāpiešķir projektiem, kas veicina energoapgādes dažādošanu. Tas nozīmē cauruļvada Nabucco un citu projektu, kas var savienot Dienvidkaukāza, Tuvo Austrumu, Vidusjūras reģiona un Centrālās Āzijas reģiona valstis ar ES valstīm, atdzimšanu neatkarīgi no Krievijas gāzes ģeopolitikas.

Visbeidzot, mums jācenšas pilnībā īstenot iekšējo vienoto enerģijas tirgu, tostarp Trešo enerģētikas paketi. Ir nekavējoties jāturpina tiesā izskatīt iesākto lietu pret uzņēmumu Gazprom, un tiesas nolēmums ir jāpiemēro bez izņēmumiem.

Secinājums

Krievija ir ANO Statūtu, Helsinku noslēguma akta, Budapeštas memoranda un Krievijas un NATO padomes dibināšanas akta puse, kā arī Eiropas Padomes locekle. Tā ir valsts, kura ir stingri uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības un pienākumus. Nav argumentu lietot militāru spēku Eiropā, aizbildinoties ar tā dēvētiem vēsturiskiem un drošības iemesliem vai nepieciešamību aizsargāt tautiešu mazākumu, kas dzīvo ārvalstis.  Šāda politika ir nepieņemama 21. gadsimtā.

Krievija pret Ukrainu izvērš nepieteiktu hibrīdkaru. Tas ir daudzdimensionāls konflikts, kas ietver kiberkara, regulāro un neregulāro spēku izmantošanas, propagandas, ekonomiskā spiediena, šantāžas enerģētikas jomā, politiskās destabilizācijas un diplomātijas elementus. Nelegālā Krimas pussalas aneksija bija pirmais piespiedu robežu maiņas un vienas valsts daļas iekļaušanas citā valstī gadījums Eiropā kopš otrā pasaules kara.

Šobrīd Eiropa ir mācījusies no tumšās pagātnes pasaules karos un balstās uz starptautisko tiesību principa ievērošanu. Tā saskaras ar konfliktu, kas ir atdzīvinājis izgaisušās daudzus gadus senās traģiskās atmiņas par laiku, kad demokrātiju un brīvību nācās izcīnīt. Tāpēc ES atbilde, kas ir balstīta uz samierināšanu, mudinās Krieviju nepaplašināt hibrīdkara taktiku, to neizvēršot arī citās kaimiņvalstīs. Šajā sakarībā ir jānodrošina, lai Krimas scenārijs netiktu atkārtots Piedņestrā.

ES nav iespējama izaugsme, ja mums apkārt nav stabilitātes. Mūsu ģenerālplānā ir jāietver stratēģijas, lai pārvērstu pašreizējās karojošās nometnes par draugu pulku. Šajos nelabvēlīgajos apstākļos vajadzība pēc solidaritātes starp dalībvalstīm ir būtiskāka nekā jebkad agrāk un tā būtu arī jāpauž kā gatavība sniegt praktisku palīdzību tām dalībvalstīm, kas visvairāk varētu saskarties ar šādu pašu apdraudējumu.

Jaunajai augstajai pārstāvei / priekšsēdētāja vietniecei Federica Mogherini kopā ar komisāru Johannes Hahn vajadzētu darīt visu savu pilnvaru ietvaros iespējamo un uzņemties tādu iniciatīvu, lai veicinātu politiska risinājuma rašanu Ukrainas krīzes pārvarēšanai, kurš būtu pieņemams visām iesaistītajām pusēm un nepieļautu iesaldēta konflikta scenāriju Austrumukrainā un Krimā.

Sniedzot atbalstu Ukrainai, ES sniedz atbalstu un palīdz garantēt drošību sev pašai. ES diplomātisko pūliņu uzticamība ir jāapvieno ar apņēmību panākt konflikta deeskalāciju, vienlaikus stingri ievērojot mūsu vērtības un palīdzot Ukrainai saglabāt neatkarību, suverenitāti, vienotību un teritoriālo nedalāmību.