Izvēlies valsti
Izvēlies savu valsti, lai uzzinātu vairāk par savas valsts EP deputātiem:
Saturs zemāk redzamo valstu valodās nav pieejams. Izvēlies valsti, ja vēlies sekot jaunumiem angļu valodā vai valstu valodā(s):
Izvēlies valodu:: Latviešu
Ko Jūs meklējat?
27.09.2017
Savienības un tās pilsoņu drošība: virzība uz Eiropas aizsardzības savienību
Liberālo demokrātisko valstu iedibinātā starptautiskā kārtība, kas balstīta uz noteikumiem, pašlaik nonākusi vēl nepieredzētu grūtību priekšā. Tajā pašā laikā ES kaimiņu reģionos valda liela nedrošība un teritorijā, kas Eiropu aptver no dienvidiem līdz austrumiem, ir vērojama nestabilitāte.
Dienvidos aug un zeļ teroristu grupējumi un noziedzīgas organizācijas, jo nestabilitāte izplatās galvenokārt tāpēc, ka nefunkcionējošās un nestabilās valstīs izveidojas teritorijas, kurās trūkst pārvaldības. Austrumos turpinās Krievijas karš pret Ukrainu un Krimas nelikumīgā aneksija. Hibrīdā taktika, tostarp kiberterorisms, informācijas karš un enerģētikas politika, jo īpaši ierosinātais “Nord Stream 2” cauruļvads, ir paredzēta ne tikai, lai destabilizētu Austrumu partnerības valstis, bet arī Rietumu demokrātiju. Pieaug saspīlējums Rietumbalkānos.
Migrācijas krīze pie dienvidu un dienvidaustrumu robežām rada ārkārtīgas grūtības Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, tostarp ar drošību saistītas problēmas, kuras jārisina kopīgiem spēkiem. Ārējās un iekšējās drošības apdraudējums tagad ir savstarpēji saistīts.
Drošību pasaulē vēl vairāk sarežģī Brexit un nenoteiktība, ko radījusi ASV jaunā administrācija. Mēs stingri atbalstām transatlantisko kopienu, kura balstās uz kopīgām vērtībām un interesēm un kura būs vissvarīgākais Eiropas drošības uzturēšanas instruments tuvākajā nākotnē. Lielāka ES sadarbība un koordinācija drošības un aizsardzības jomā nenotiks uz NATO rēķina, bet papildinās un stiprinās to un ievērojami paaugstinās transatlantiskās sadarbības efektivitāti. Mieru un drošību vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu stāvokli.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem (aplēsēm), ko par 2015. gadu sniegusi Eiropas Aizsardzības aģentūra, dalībvalstu bruņotajos spēkos ir 1,4 miljoni karavīru — vairāk nekā ASV. Dalībvalstu izdevumi aizsardzības jomā pārsniedz EUR 200 miljardus. Taču šo izdevumu efektivitāte ir ievērojami zemāka nekā ASV. Tas tā ir tādēļ, ka trūkst sadarbības, koordinācijas un sinerģijas, kā arī vērojama liela dublēšanās un sadrumstalotība. Iepriekšminēto apstākļu rezultātā tiek izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda un vājināti centieni kopējās aizsardzības jomā.
Mums ir jāpiemēro pilnīgi visi politikas instrumenti, no maigās varas līdz stingrajai, no īslaicīgiem pasākumiem līdz ilgtermiņa politikai klasiskās ārpolitikas jomā, ietverot divpusējus un daudzpusējus centienus diplomātijas, attīstības sadarbības, ārkārtas atbalsta sniegšanas, krīžu novēršanas un pēckonflikta stratēģiju jomā, kā arī jāiesaistās miera uzturēšanā un miera iedibināšanā. Pilsoņi aizvien vairāk raizējas par drošību un sagaida, ka Savienība viņus aizsargās. Tādēļ ir pēdējais laiks, lai ES uzņemtos lielāku atbildību par savu drošību.
Pirmkārt, mums ir jāpateicas vairāk nekā pieciem tūkstošiem civilo un militāro darbinieku, kas ik dienas strādā KDAP misijās un operācijās trijos kontinentos. Šajā sakarā mēs atkārtoti apstiprinām apņemšanos ne tikai sasniegt mērķi attiecībā uz 2 % IKP vai vairāk tērēšanu aizsardzības izdevumiem, bet arī labāk izlietot šos līdzekļus, rīkojot vairāk kopīgu aizsardzības projektu. Eiropas Savienībai jau ir augsta līmeņa civilie eksperti, un ir jābūt iespējai viņus nosūtīt ātri. Reaģēt ātri nozīmē reaģēt efektīvi. Lai strauji reaģētu uz katastrofām, būtu jāizveido Eiropas civilās aizsardzības spēki, un, lai cīnītos ar aizvien lielākiem kiberdraudiem, kas vērsti pret Eiropas un dalībvalstu IKT infrastruktūrām un apdraud iestāžu normālu darbību, būtu jāizveido kopīga Eiropas kiberdrošības brigāde. Šīs misijas ir Eiropas kopējais ieguldījums pilsoņu drošībā. Atzinīgi vērtējams ir tas, ka ir palielinājušies dalībvalstu izdevumi aizsardzības jomā, atbalstot mūsu darbiniekus. Šī tendence ir jāsaglabā, jāpastiprina un jākoordinē Eiropas līmenī.
ES globālās stratēģijas pieņemšana 2016. gada jūnijā bija svarīgs pavērsiens Eiropas aizsardzības stiprināšanā. Cerams, ka ES iestādes un dalībvalstis to īstenos strauji un pilnīgi.
Atzinīgi vērtējams arī tas, ka Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas aizsardzības rīcības plānu un 2017. gada 7. jūnijā notika iepazīstināšana ar jauno aizsardzības tiesību aktu paketi, kas palīdzēs uzlabot dalībvalstu militārās spējas. Ir jāakcentē, ka pārdomu dokumentā par Eiropas aizsardzības nākotni Komisija un aizvien lielāks skaits dalībvalstu ir apņēmušās sākt veidot Eiropas aizsardzības savienību. Tieši to ETP grupa ir prasījusi jau ilgu laiku.
Sagaidām, ka tiks veikti nopietni īstenošanas pasākumi, ņemot vērā nacionālo bruņoto spēku vajadzības. Pamatojoties uz mūsu iepriekšējām saistībām, pilnībā atbalstām to, ka tiek sākts izmēģinājuma projekts un sagatavošanas darbība par ES pētniecību aizsardzības jomā, kas stimulēs turpmāku Eiropas sadarbības programmu izstrādi. Paredzētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD) varētu kalpot šim nolūkam, sekmējot spēju attīstību, novēršot nepilnības un nodrošinot nacionālās aizsardzības izdevumu plānu optimālāku izmantošanu.
Dalībvalstu un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces centieni sākt pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) ir solis pareizajā virzienā. PESCO ir īpašs instruments pastiprinātai, racionālai un efektīvai sadarbībai drošības un aizsardzības jomā (piemēram, militāras Šengenas izveidei), kas apvieno dalībvalstis, kuras varētu kopīgi attīstīt spējas, investēt līdzekļus kopīgos projektos vai veidot daudznacionālus grupējumus. Tā rezultātā būtu jānosaka augstāks kopīgu mērķu līmenis aizsardzības jomā.
Atzinīgi vērtējama ir Militārās plānošanas un īstenošanas centra (MPĪC) kā pastāvīga ES centrālā štāba nesenā izveide. Augstu vērtējam iniciatīvu par spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam (CBSD). Tas ļauj ES sniegt finansiālu atbalstu partnervalstu spēju veidošanai un izturētspējas uzlabošanai.
Ar neseno ES un NATO kopīgo deklarāciju sadarbību varētu pavirzīt augstākā līmenī. Atzinīgi vērtējam to, ka ir apstiprinātas 42 kopīgas ES un NATO iniciatīvas, kuru mērķis ir ne tikai stiprināt abu organizāciju sadarbību un koordināciju, bet arī drošības sniegšanu Eiropas pilsoņiem. Sagaidām, ka abu organizāciju dalībvalstis vēlēsies un spēs sadarboties jomās, kuras ir svarīgas mūsu pilsoņu drošībai.
Ir jāatceras, ka vēsturisku iemeslu dēļ dalībvalstīm ir atšķirīgas nostājas drošības un aizsardzības politikas jautājumos un ka dažādos ES līgumos ir iekļauti protokoli, kas to atzīst.
Eiropas aizsardzība vairs nedrīkst būt ES integrācijas procesa vājākais posms. Eiropas iedzīvotājiem ir pašiem jāuzņemas atbildība par savu likteni un jāstiprina Eiropas aizsardzība, jo īpaši tādēļ, ka saskaņā ar Eirobarometra 2016. gada jūnija aptauju Nr. 85.1 puse aptaujāto ES pilsoņu uzskata ES darbību par nepietiekamu un divas trešdaļas vēlētos lielāku ES iesaisti drošības un aizsardzības politikas jautājumu risināšanā, kas izpaustos kā dalībvalstu saistības.
Pašreizējā sarežģītajā drošības situācijā ES nevar atļauties stāvēt malā. Miera dividende ir sevi izsmēlusi. Mūsu vērtības un intereses ir nonākušas pārbaudījumu priekšā, un ir laiks vienoties par augstāku ambīciju līmeni un ieviest to praksē. ES ir unikālas iespējas uzņemties aktīvu lomu, jo tās rīcībā ir dažādi ārpolitikas instrumenti — gan civili, gan militāri. Tomēr, lai nodrošinātu mieru, ir jābūt gataviem reaģēt ātri, izlēmīgi un apņēmīgi. Tas vislabāk būs paveicams turpmāk veidojamās Eiropas aizsardzības savienības satvarā.
3 available translations
Satura rādītājs