Padarīt Eiropu piemērotu 21. gadsimtam: pieci aspekti labākai Eiropai

1. Kāpēc Eiropa ir nepieciešama? Mēs vēlamies nodrošināt savu eiropeisko dzīvesveidu.

Eiropieši baidās zaudēt kontroli un nebūt savas ikdienas noteicēji, jo saskaras ar iepriekš nepieredzētiem izaicinājumiem. Daži no šiem izaicinājumiem saistīti ar tehnoloģijām vai ekonomiku: digitalizācija, ekonomikas globalizācija, klimata pārmaiņas. Citus ir radījuši ārēji spēki: kari Tuvajos Austrumos, nekontrolēta migrācija un terorisms, Krievijas agresivitāte, kas apdraud brīvību un mieru, kā arī vairāk uz sevi vērstās Amerikas Savienotās Valstis. Daži izaicinājumi skar visu Eiropas Savienību: strukturālais bezdarbs, sabiedrības novecošana, nacionālisma uzplaukums politikā un kohēzijas trūkums.

Uz dažiem izaicinājumiem ir jāreaģē kopienai, savukārt citu risināšanai ir jāīsteno koordinēta dalībvalstu pieeja. Ņemot vērā šos izaicinājumus, Eiropa ir mūsu dzīvības apdrošināšanas polise dramatiski mainīgajā pasaulē. Ja nebūs Eiropas, dalībvalstis šķitīs vājas un atkarīgas no pasaules notikumu žēlastības. Ikvienam patiesam patriotam ir jābūt arī pārliecinātam eiropietim.

2. Kas ir mūsu grupas virzītājspēks? Mēs iestājamies par vienotu Eiropu!

Mēs turamies pie idejas par Eiropu, jo ticam Eiropas iedzīvotājiem. Pēdējo 70 gadu laikā Eiropas iedzīvotāji, kopīgi strādājot, ir panākuši mieru, nodrošinājuši brīvību un izveidojuši ekonomiku, kā arī sociālo labklājību, kas iepriekš šajā kontinentā nebija piedzīvota. Mēs labi zinām eiropiešu raizes par darbu, ienākumiem un pensiju, savu identitāti, mīļās ģimenes nākotni, vēlmi gūt kopīgus panākumus un individuālu drošību. Mēs neticam bailēm, bet ticam risinājumiem. Mēs iestājamies par eiropeisku dzīvesveidu, proti, par brīvību, nevis apspiestību, par demokrātiju, nevis diktatūru, par sadarbību, nevis egoismu, par drošību, nevis naidu un par cerību, nevis bailēm. Tieši tas mūs atšķir no labējiem un kreisajiem populistiem.

Mūs iedvesmo mūsu kopīgā vēstures pieredze, jūdaisma un kristietības vērtības, kā arī humānisma domāšana. Tāpēc mēs nešaubīgi iestājamies par cilvēka cieņu, demokrātiju, personas brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu un solidaritāti. Tā kā mūsu grupu veido kristīgie demokrāti un tie, kuri atrodas politiskā spektra centra labējā pusē, mēs vēlamies, lai visu eiropiešu nākotne būtu labāka. Mēs vēlamies, lai šajā sabiedrībā neviens netiktu aizmirsts un solidaritāte būtu spēks, kas virza sociālo kohēziju un kopīgu mērķu īstenošanu. Mēs ticam katra cilvēka spējām veidot pašiem tīkamu dzīvi. Mēs necenšamies kontrolēt cilvēku dzīvi vai izvēlēties pilnīgu laissez-faire attieksmi, bet gan atbalstām uzņēmējdarbību, tirdzniecību, izglītību, pētniecību, inovāciju, tirgus ekonomiku un sociālo atbildību, kurā ievēro augstas kvalitātes standartus. Tāpēc mūsu mērķis ir spēcīgāka, labāka Eiropas Savienība.

Tajā pašā laikā esam pārliecināti, ka gan ES, gan tās dalībvalstīm ir stingri jāievēro tiesiskums un Eiropas demokrātiskie principi. Ētiska rīcība un cīņa pret korupciju ir priekšnoteikums, lai gūtu iedzīvotāju uzticību. Mūsu vērtību pamatā ir Kopenhāgenas kritērijos minēto nepārprotamo nosacījumu un Lisabonas līguma izpilde valstīs ne tikai pievienošanās posmā, bet arī iegūstot pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Dalībvalstīm ir jāievēro izvirzītie nosacījumi, tostarp ES integrācijas spēja, kas ir viens no Kopenhāgenas kritērijiem. Par ES dalībvalsti var kļūt tikai tās valstis, kuras galvenokārt ģeogrāfiski pieder Eiropai. Turcija nevar iegūt pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu, jo tas būtu jutīgs jautājums gan Eiropas Savienībai, gan pašai Turcijai. Tāpēc mēs vēlamies, lai Turcija būtu to ap ES esošo partneru lokā, kurā ietilpst valstis, kas vēl nevar pievienoties Savienībai vai nepievienosies Savienībai.

Esam pārliecināti, ka ar iedzīvotāju aktīvu atbalstu mēs spēsim radīt tādu Eiropu, kādu vēlamies redzēt, proti, vienotu, konkurētspējīgu, taisnīgu un aktīvu Eiropu ar lepnām nacionālām valstīm. Tāpēc mums patiešām rūp Eiropas četras brīvības: brīva preču aprite, kapitāla un pakalpojumu brīva aprite un brīva personu pārvietošanās. Tās nav apspriežamas. Tās vajadzīgas, lai saturētu Eiropu kopā un veidotu labāku nākotni. Mums nevajag Eiropu, kurā ir sienas un valda naids. Mēs nepieņemam to, ka viena valsts var izdarīt izvēli uz citu rēķina. Tieši otrādi, mums ir nepieciešama vienota, spēcīga Eiropa, kas dos mums iespēju risināt problēmas, ar kurām saskarsimies turpmākajos gados gan vietējā, gan globālā mērogā.

3. Kāda Eiropa ir nepieciešama? Mēs gribam mūsu iedzīvotāju virzītu Eiropu viņu pašu labā!

Brexit balsojuma rezultāts nevar būt lielāka vai mazāka Eiropa; tas ietver labāku sadarbību Eiropas Savienības un tās dalībvalstu starpā. ES un valstis, kuras to veido, nav pretrunā; tieši otrādi — tās sader kopā. Eiropas Savienība var darboties veiksmīgi tikai tad, ja veiksmīgas ir visas tās dalībvalstis un abos līmeņos tiek īstenota konstruktīva sadarbība. Šādā gudrākā sadarbībā ir jāiesaista arī iedzīvotāji. Viņiem jābūt lielākai teikšanai par Eiropas nākotni. Eiropas Savienībai ir jākļūst par patiesu iedzīvotāju savienību.

Mēs vēlamies uzlabot parlamentāro demokrātiju ES ar Eiropas Parlamentu un Ministru padomi kā divām palātām. Padomes statūti ir attiecīgi jāpielāgo. Specializētajiem Padomes sastāviem vajadzētu kļūt par Padomes komitejām, kurās notiek atklātas sanāksmes kā parastiem likumdevējiem. Eiropas Komisijai, kurai ir izpildvara, vajadzētu aktīvāk aizsargāt līgumus un pareizu ES noteikumu īstenošanu. Mēs vēlamies, lai Eiropas Parlaments (EP) būtu demokrātijas aizstāvis. Lai to panāktu, tam ir jānostiprina savas iespējas piespiest Komisiju sākt likumdošanas iniciatīvas un jākontrolē to īstenošana. EP izmeklēšanas komitejām ir jābūt spēcīgākām tiesiskajām iespējām gadījumos, kad tiek apdraudētas iedzīvotāju intereses. Lai celtu Eiropas vēlēšanu rezultātu vērtību un stiprinātu vēlētāju gribu, ir jāizveido „Spitzenkandidatenprozess”, kam jākļūst par spēcīgu pastāvīgu praksi. Mēs atbalstām vienu iestāžu sistēmu Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka eurozonas parlamentārā dimensija ir jāsaglabā Eiropas Parlamentā.

ES ir jāpievērš lielāka uzmanība galvenajiem uzdevumiem. ES ir jāiemācās atkāpties un rīkoties tikai tad, kad tas ir svarīgi. ES iedzīvotājiem nevajag Eiropu, kura sevi pazaudē sīkumos, bet gan Eiropu, kura rīkojas situācijās, kad iespējams radīt pārmaiņas. Tāpēc ir nepieciešams skaidrojums par ES kompetenču un dalībvalstu kompetenču valsts līmenī norobežošanu, nodrošinot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu labāku piemērošanu. Eiropai jābūt lielai lielās lietās un mazai mazās lietās.

Lēmumu pieņēmējiem ir jābūt atbildīgiem. Iedzīvotājiem ir jāspēj labāk atpazīt, kura iestāde ir atbildīga par attiecīgo lēmumu ES politikas veidošanā. Ir jāpiedāvā skaidras politiskās alternatīvas patiesi politizētā procesā. Visefektīvākais un pārredzamākais lēmumu pieņemšanas process ir Kopienas metode, jo Padomē lēmumus pieņem ar kvalificētu vairākumu, bet Eiropas Parlaments pilnībā pilda iedzīvotāju pārstāvja funkciju. Tam par apliecinājumu kalpo iekšējais tirgus. Ir jāizbeidz bieži novērojamais strupceļš Padomē un Eiropadomē, kad atsevišķas dalībvalstis kavē būtisku lēmumu pieņemšanu un nereti izdara spiedienu uz citām dalībvalstīm, izvirzot īpašas prasības citās jomās. Turklāt vienprātības prasībai ir jākļūst par izņēmumu. Padomē būtu jāizmanto kvalificēts balsu vairākums, kā teikts līgumos. Dažkārt projektu sākšanai var būt lietderīgi īstenot starpvaldību pieeju, taču arī tam jābūt izņēmumam. Arī efektīva pārvaldība Eiropas līmenī ir viens no priekšnoteikumiem tūlītēju lēmumu nodrošināšanai bez nepamatotas kavēšanās. Būtu jāsamazina komisāru skaits, kā jau sākotnēji bija paredzēts Lisabonas līgumā, tādējādi ļaujot izveidot mērķtiecīgāku un efektīvāku komisāru kolēģiju ar patiesi atbilstīgiem portfeļiem.

ES lēmumi ir saistoši. Eiropas līmenī pieņemtie lēmumi ir jāīsteno visās dalībvalstīs. ES ir vajadzīgas kompetences un spēja nodrošināt pieņemto tiesību aktu īstenošanu. Ir jāpalielina Eiropas Komisijas izpildes spēja, saņemot Eiropas Parlamenta un Padomes piekrišanu un kontroli. Eiropas Parlamentam ir vairāk jāpievēršas rūpīgai pārbaudei un īstenošanai. Esam pārliecināti, ka minēto uzdevumu izpilde iespējama, Savienībai un dalībvalstīm strādājot savstarpējā cieņā un ievērojot patiesas un lojālas sadarbības principu.

Eiropa ir jāpārvalda „gudri”, lai likvidētu pārmērīgu birokrātiju. Mūsu mērķis ir apņēmīgi samazināt birokrātiju un regulatīvo slogu, īpaši lai atbrīvotu MVU no pienākuma izpildīt nevajadzīgus noteikumus. Esam pārliecināti, ka iedzīvotāji pieņems ideju par Eiropu tikai tad, ja ES izvairīsies no pārmērīgas regulēšanas un ņems vērā dalībvalstu un reģionu kompetences. Tāpēc mēs atbalstām ietekmes novērtējumu neatkarīgāku izvērtēšanu un subsidiaritātes principa ievērošanu. Mēs vēlamies izveidot neatkarīgu regulatīvo kontroles padomi, lai novērtētu birokrātiju un likumdošanas kompetenci. Turklāt uzskatām, ka obligāti MVU un jaunuzņēmumu testi ir būtisks likumdošanas procesa rīks, kas jāizmanto, lai nodrošinātu, ka vērā tiek ņemtas mazāku uzņēmumu bažas.

Kādām prioritārajām jomām Eiropā būtu jāpievēršas?

Drošība brīvībā un labklājība sociālā tirgus ekonomikā ar sociālo dimensiju bija, ir un vienmēr būs divi Eiropas integrācijas stūrakmeņi. Šādā gaisotnē, saskaroties ar sava laika izaicinājumiem, Eiropas dibinātāji veidoja Eiropu par miera un brīvības savienību, savukārt nākamā paaudze padziļināja ekonomisko un monetāro savienību. Šodienas Eiropai ir jāatdzīvina vienotas rīcības gars, lai šajā kontinentā nodrošinātu drošību, stabilitāti un labklājību.

Eiropas miera projekts ir jāpapildina ar drošības savienību.

Šodienas Eiropā mieru un brīvību neapdraud kari dalībvalstu starpā. Mūsdienās draudus rada reģionālie konflikti, hibrīdkarš, asimetriski konflikti un starptautiskais terorisms. Pasaulē palielinās nestabilitāte, tāpēc Eiropai ir jākļūst par stabilitātes enkuru. ES ir jāpilnveido, lai tā kļūtu par drošības savienību.

Mēs vēlamies vērienīgu kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Lai ES būtu teikšana starptautiskajā arēnā, tai ir jābūt vienprātīgai. Tāpēc ir labāk jākoordinē ES un dalībvalstu pārstāvība visās starptautiskajās organizācijās un, ja iespējams un atbilstoši, jāapsver iespēja nodrošināt kopīgu pārstāvību. Lai apkarotu terorismu un radītu mieru, stabilitāti un kārtību ES kaimiņvalstīs, kā arī ierobežotu autokrātiju, ES ir jāuzlabo tās kopējā ārpolitika un drošības politika. Pat Eiropas Robežu un krasta apsardzes un Eiropas civilās aizsardzības struktūras izveide netieši paredz militāro spēju attīstīšanu. ETP grupa atbalsta Eiropas aizsardzības savienības izveidi, kur ES ir pati savas aizsardzības garants un savas drošības nodrošinātāja. Mēs vēlamies patiesu Eiropas aizsardzības savienību, kas ietver pastāvīga operatīvā štāba izveidi, strukturētu sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī tādas ES kaujas grupas izveidi, kura ir gatava vienmēr rīkoties. Mēs aicinām izmantot visas iespējas, ko paredz Lisabonas līguma nosacījumi par kopējo drošību. Aizsardzības savienībai ir jāstiprina mūsu ārējā darbība un pasākumi gan ANO, gan NATO, gan labprātīgu valstu koalīcijās. Eiropas drošības garantēšanai būtisks aspekts ir ļoti cieša sadarbība ar ASV. Mums ir steidzami jāizveido minētā drošības savienība un jāļauj dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašiem starptautiskā terorisma draudiem, sākt kopīgu rīcību. Tāpēc šajā jomā, ņemot vērā līgumus, mēs esam gatavi pieņemt dažādu ātrumu Eiropu. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir Eiropas bruņoto spēku izveide.

Mums ir stingra pārliecība, ka terorisma apkarošana ir arī ES pienākums.

Eiropas reakcija uz nesenajiem teroristu uzbrukumiem Francijā, Beļģijā, Vācijā un citviet ir ļoti skaidra: Eiropai ir jābūt vienotai. Teroristu mērķis redzēt izbiedētu un paralizētu Eiropu nav īstenojies. ETP grupa ir un būs politiskais spēks, kas aizstāvēs Eiropas drošību. Mums Eiropas drošība ir pirmajā vietā: ir vajadzīga krietni labāka un spēcīgāka Eiropas sadarbība un integrācija, nodrošinot izlūkdatu un tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā esošās informācijas apmaiņu, kā arī apmainoties ar paraugpraksi jautājumā par preventīviem un represīviem pasākumiem pret radikalizāciju un terorismu. Šobrīd vairāk nekā iepriekš mums ir svarīgi, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta terorisma upuriem, lai viņiem tiktu garantētas un nodrošinātas atbilstošas tiesības, atbalsts un aizsardzība un lai tiesiskums saglabātu viņu cilvēcisko cieņu un atmiņu. Visām attiecīgajām Eiropas datubāzēm ir jābūt sadarbspējīgām un pieejamām kompetentajām Eiropas aģentūrām un valsts tiesībaizsardzības iestādēm uz vietas, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju un ES robežu labāko aizsardzību. Vienlaikus, lai aizsargātu cilvēkus, ir jāiegulda līdzekļi krietni gudrākā drošības tehnoloģijā, piemēram, izstrādājot sejas skenerus un uzlabojot profilēšanas sistēmas. Turklāt Eiropai ir nepieciešams tāds tiesiskais regulējums, kas būtu piemērots teroristu dažādo draudu risināšanai. Eiropa ir garants gan mūsu drošībai, gan brīvībai. Cīņā pret terorismu vienmēr jāievēro tiesiskuma princips.

Mums ir jāpieliek visas pūles robežu labākai kontrolēšanai.

Uz Eiropu atbraukušo bēgļu un ekonomisko migrantu plūsma ir pārbaudījums mūsu spējai risināt šo situāciju Eiropas, dalībvalstu un vietējā līmenī. Mēs vienmēr esam atbalstījuši vienotu Eiropas pieeju ārējo robežu aizsardzībai. Ir pilnībā jāiekārto un pietiekami jāaprīko jaunizveidotā Eiropas Robežu un krasta apsardze. Tomēr tāpat ir jākontrolē un jāregulē to migrantu skaits, kuri iebrauc Eiropas Savienībā. Paejot pēdējiem krīzes gadiem, mums ir jāizstrādā elastīgs un ilgtspējīgs „taisnīguma mehānisms”, kas ļautu taisnīgāk sadalīt atbildību un solidaritāti dalībvalstu starpā. Eiropas Savienībai palīdzība un aizsardzība būtu primāri jāpiešķir bēgļiem krīzē nonākušās trešās valstīs un to kaimiņu teritorijās. Eiropas Savienībai vajadzētu būt iespējai noteikt, kurš būs tiesīgs saņemt aizsardzību Eiropā. Šengenas sistēma ir jāsaglabā un jāpadziļina. ES ir jāatjauno tās kopējā patvēruma politika, lai efektīvāk aizsargātu tos bēgļus un vajātās personas, kuras ir tiesīgas uz aizsardzību saskaņā ar kristietības un cilvēciskajām vērtībām, un ātri atgrieztu neatbilstīgas personas. Turklāt mums ir nopietnāk jārisina migrācijas pamata cēloņi un jāpalīdz nodibināt mieru ES dienvidu kaimiņvalstīs, veicināt ekonomikas attīstību Āfrikā un izstrādāt plānus nestabilitātes mazināšanai šajos reģionos.

Ekonomiskā un monetārā savienība ir jāpapildina ar inovācijas savienību.

Mums būs nepieciešama taisnīgāka sociālā tirgus ekonomika, kas radīs darbavietas, bagātību un sociālo taisnīgumu. Ekonomikas pasaulē, kas ir aizvien ciešāk saistīta un atkarīga no inovācijas, šo mērķi nevarēs noturīgi sasniegt, ja tiks uzkrāti parādi un veicināts izolacionisms. Agrāk vai vēlāk digitalizācija un globalizācija gluži vienkārši izdzēsīs visu, kas mums Eiropā ir dārgs. Labākais stimuls izaugsmei ir labvēlīgi ekonomikas sistēmas nosacījumi. Tāpēc mēs aizstāvam strukturālas reformas un mērķtiecīgas investīcijas, godīgu nodokļu sistēmu, godīgas tirdzniecības nolīgumus, vadošās lomas atgūšanu inovācijā un vienotā tirgus pabeigšanu. Tāpat esam pārliecināti, ka ES budžeta uzturēšanai ir vajadzīga sistēma ar reāliem pašu resursiem, ņemot vērā ieteikumus, kas izklāstīti M. Monti ziņojumā par ES turpmāko finansēšanu.

Mēs ticam stabilām finansēm, pilnīgai nodarbinātībai un labklājībai.

Rītdienas bagātība varēs veidoties tikai tad, ja ekonomika būs konkurētspējīga. Eiropā plaši novērojamā jauniešu bezdarba cēlonis ir vakardienas nepareizā pārvaldība, nevis šodienas stabilitātes pakts. Mēs iestājamies par fiskālo stabilitāti un konkurētspēju, kā pamatā ir strukturālās reformas. Stabilas finanses, pilnīga nodarbinātība un labklājība nav pretrunā, bet tās var nodrošināt tikai kopīgi, turklāt ilgtermiņā. Tieši tāpat sociālā tirgus ekonomikā nav pieļaujamas nodokļu oāzes un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām ir jānosaka taisnīgi standarti nodokļu sistēmai. Euro ir visas Eiropas Savienības valūta. Ja euro būs stabils, cilvēki uzticēsies mūsu ekonomikas kārtībai. Turklāt mēs vēlamies pabeigt ekonomisko un monetāro savienību, stiprinot ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā un īpaši eurozonā. Vajadzētu izvērtēt valstu parāda ierobežojumus, kā arī apsvērt iespēju izveidot sistēmu likumīgai suverēnai pārkāpuma procedūrai. Lai valūta būtu stabila, ir jāievieš konsekventa struktūra ES sistēmā un efektīvs mehānisms savas stabilitātes nodrošināšanai. Tāpēc mēs esam apņēmušies īstenot stabilitātes paktu, ko papildina vērienīgs investīciju pakts, lai tādā veidā ilgtermiņā visā Eiropā sasniegtu pilnīgu nodarbinātību. Ž. K. Junkera plāns stratēģiskām investīcijām var būt tikai kā sākuma punkts sinerģijā ar Kohēzijas fonda līdzekļiem un kopējo lauksaimniecības politiku. Mums ir jāatbalsta vairāk līdzīgu projektu. Ir vajadzīgas papildu investīcijas, kuras nevirza parāds, bet idejas. Eiropai nav vajadzīgas neplānotu stimulējošu pasākumu paketes, bet gan ilgtermiņa investīciju stimuli un atbilstoši kapitāla tirgus nosacījumi.

Mūsu sociālās tirgus ekonomikas pamatā ir sociālā dimensija.

Lai gan Eiropa ir izkļuvusi no ekonomiskās un finanšu krīzes, pārāk daudz iedzīvotāju joprojām cīnās ar bezdarbu. Tāpēc esam pārliecināti — lai novērstu sociālās un teritoriālās nevienlīdzības cēloņus Eiropā, ir jāizveido spēcīga Eiropas sociālā programma, kas būtu daļa no mūsu ekonomikas modeļa un uz ko balstītos ETP grupas ievērotie solidaritātes, cieņas un sociālā tiesiskuma principi.

Mēs ticam, ka brīvā tirdzniecība ir labklājības un nodarbinātības virzītājspēks.

Labākais stimuls investīcijām ir labvēlīgi ekonomikas sistēmas nosacījumi. Mēs aizstāvam taisnīgus brīvās tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu, ka globalizācija darbojas iedzīvotāju labā. Brīvā tirdzniecība paredz ne tikai tarifu atcelšanu, bet arī labākus sociālos standartus, patērētāju aizsardzību un sociālo tirgus ekonomiku. Tikai godīga brīvā tirdzniecība ļaus visā pasaulē saglabāt sociālos, vides un tehnoloģiju standartus un tajā pašā laikā uzlabot dzīves apstākļus mūsu partnervalstīs, piemēram, iebilstot pret bērnu darbu. Būtu ekonomiski nepamatoti un patiešām antisociāli, ja brīvās tirdzniecības iespēja tiktu jau pašā sākumā kategoriski izslēgta. Tā vietā Eiropai un tās dalībvalstīm ir vairāk uzmanības jāpievērš jaunu darbavietu radīšanai un uzņēmumu pasargāšanai no izpārdošanas. Lai to izdarītu, brīvā tirdzniecība ir nenovēršama. Vienīgi Eiropas Savienībai un tās iestādēm ir kompetence jautājumā par Savienības kopējo tirdzniecības politiku, kā noteikts līgumos. Dalībvalstis ir pilntiesīgas paust savu viedokli ar savu Padomē demokrātiski ievēlēto valdību starpniecību. Tām vajadzētu atturēties no tuvredzīgā kārdinājuma politisku iemeslu dēļ vien piesaistīt jaunus veto spēlētājus, jo tādā gadījumā būtu praktiski neiespējami noslēgt kādu jaunu tirdzniecības nolīgumu.

Mēs gribam veicināt inovāciju.

Pēdējos 500 gadus Eiropa ir bijusi pasaules radošuma centrs. Eiropā ir radītas būtiskas globālas inovācijas. Mūsdienu Google un Facebook rāda citu ainu. Eiropai ir atkal jākļūst ambiciozai. Mums ir vajadzīgi jauni, augstu mērķējoši projekti, kāds bija, piemēram, Airbus, kad tas pirmo reizi parādījās. Tādējādi cilvēki ieraudzītu, ka Eiropa nav tikai regulējuma aģentūra, bet gan aka, kurā pasmelties idejas labākai dzīvei. Mēs vēlamies veicināt inovācijas un pārnest Eiropas ekonomisko spēku uz inovatīvo spēku. Eiropai ir jāsaglabā tās vadošā loma bioloģiskas izcelsmes un aprites ekonomikā un jāatgūst tehnoloģiskā un digitālā vadošā loma, radot kopīgu pētniecības, inovācijas un atvērtas zinātnes jomu, pārveidojot mūsu zinātniskos rezultātus inovācijās reālajā ekonomikā un digitalizējot rūpniecību.

Kā viena no Eiropas prioritātēm ir jāizvirza digitālo iespēju došana iedzīvotājiem un uzņēmumiem un ir jālikvidē nepamatoti šķēršļi pārrobežu e-tirdzniecības attīstībai un kultūras pieejamībai. Taustāmi un ātri rezultāti ir atkarīgi arī no jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un plašākas patērētāju izvēles pilnībā funkcionējošā un integrētā vienotajā tirgū. Vienotā tirgus noteikumi ir jāīsteno digitālajā pasaulē.

Digitālais vienotais tirgus ar 510 miljoniem patērētāju var palīdzēt mums izmantot visu potenciālu, padarīt Eiropu par iniciatoru un uzlabot tās globālo konkurētspēju. PPE grupa uzskata, ka par Eiropas prioritāti ir jāizvirza arī savienojamība un attiecīgi infrastruktūras izstrāde, palielinot Industry 4.0., likvidējot e-tirdzniecības šķēršļus, un digitālo iespēju sniegšana atsevišķiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem. Lai to panāktu, ES ir jāizveido draudzīga investīciju vide, jāuzlabo spektra pārvaldības koordinācija, jāizstrādā digitālās prasmes un rakstpratība, kā arī jāveido uzticība visu datu pasaules partneru starpā, lai kaldinātu konkurētspējīgu un uz datiem balstītu ekonomiku. ES ir jānosaka jaunās ekonomikas tiesiskais regulējums, lai novērstu tālāku sadrumstalotību dalībvalstīs. Tāpēc ir būtiski ieviest digitālo vienoto tirgu un enerģētikas savienību.

Turklāt, lai palīdzētu Eiropai atraisīt tās inovatīvo potenciālu, mēs vēlamies sākt konkrētus projektus, piemēram, balss atpazīšana, robotika un mākslīgais intelekts, superdators, 5G mobilais internets un viedās pilsētas un ciemi. Eiropai savas inovācijas spējas būtu jāapvieno ar radošumu. Digitālajā laikmetā vairs nepietiek ar progresīvu tehnoloģiju vien. IT nozarē palielinās konkurence, tāpēc uzņēmumu spēja tehnoloģijas pārvērst dzīvesveidā ir būtiska. Eiropa var kļūt par pasaulē unikālu vietu inovācijai un radošumam.

Tajā pašā laikā Eiropai ir jāspēj labāk atrisināt šā brīža lielos jautājumus pētniecības jomā, piemēram, saistībā ar cīņu pret vēzi vai tehniskiem risinājumiem klimata pārmaiņām, izstrādājot vadošos projektus. ES budžetam ir jābūt mērķtiecīgākam, un tas ir attiecīgi jāreorganizē. Eiropā ir vairāk jāiegulda tās nākotnē un mazāk resursu jāpiešķir vecām struktūrām. Eiropai ir aizvien vairāk jāpiedāvā risinājumi aktuālajām cilvēces problēmām.

Noslēgumā mēs esam pārliecināti, ka Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma, lai izgudrotu tādu jaunu izaugsmes modeli, kura pamatā ir ilgtspējīga un aprites ekonomika, lai aizsargātu savus dabas resursus. Lielāko daļu ar vidi saistīto problēmu var novērst tikai Eiropas līmenī, jo piesārņotāji neievēro robežas. Tāpēc mēs aizstāvam uz tirgu balstītu pieeju, kur Eiropas vides politiku izmanto, lai palīdzētu rūpniecības nozarei ieviest jauninājumus un kliedēt patērētāju bažas, vienlaikus nezaudējot konkurētspēju.

5. Mēs vēlamies veicināt jaunatnes Eiropu un nodrošināt gaišu nākotni mūsu sabiedrībai un ģimenēm Eiropā.

Eiropai ir jākļūst par spēku, kas virza tiesiskumu un solidaritāti paaudžu starpā. Daudzās politikas jomās mēs cīnāmies par gaišāku nākotni ģimenēm. Ilgtspējīgas un taisnīgas sociāli ekonomiskās politikas nodrošināšana ir pamats labākai dzīvei visām ģimenēm. Turklāt mēs vēlamies aicināt dažādus Eiropas reģionus uz auglīgu ideju apmaiņu par demogrāfisko problēmu risināšanu. Attīstoties ekonomikas, fiskālajai un politiskajai integrācijai, būs jāpielāgo arī ES budžets, vienlaikus saglabājot galveno pamatu: investīcijas konkurētspējā, darbavietas jauniešiem un lielāka kohēzija dalībvalstu starpā.

Tajā pašā laikā mums ir jāatbalsta Eiropas identitāte nākamajām paaudzēm. Pēc iespējas vairāk jauniešiem ir jābūt iespējai pašiem piedzīvot „Eiropu”. Mēs vēlamies piedāvāt jaunus un jēgpilnus interaktīvus projektus, kas piesaistīs jauniešus Eiropā, piemēram, 18 gadu jubilejā pasniegt dāvanā Interrail ticket karti. Tas ļaus ne tikai Eiropas jauniešiem atklāt kontinenta skaistumu un daudzveidību, bet sniegs arī virkni jaunu iespēju Eiropas reģioniem un pilsētām, kas savus projektus varēs sasaistīt ar Eiropas koncepciju. Turklāt mēs vēlamies uzlabot Erasmus programmu gan attiecībā uz universitātes studijām, gan profesionālo apmācību. Mēs vēlamies nodrošināt, ka Erasmus ir pieejams visiem jauniešiem neatkarīgi no viņu izcelsmes. Mēs vēlamies palīdzēt jauniem uzņēmējiem, atbalsot viņu jaunuzņēmumus un inovatīvus MVU pieteikties ES finansējumam.

Eiropieši varēs sadarboties tikai tad, ja spēs saprast cits citu. Tāpēc mēs vēlamies daļu ES budžeta atvēlēt tam, lai visās dalībvalstīs veicinātu prasmes gūt panākumus 21. gadsimtā. Katram bērnam ir jābūt pieejamai kvalitatīvai izglītībai un iespējai (nodrošina dalībvalstis) krietni rūpīgāk nekā šobrīd apgūt svešvalodu un digitālās prasmes, kā arī radošuma, analītiskās vai kritiskās domāšanas spējas. Cilvēkkapitāls ir Eiropas lielākais aktīvs. Pilnībā attīstot mūsu prasmes, mēs sniedzam jauniem eiropiešiem vislabāko garantiju drošai un gaišai nākotnei.

Eiropas Savienība atrodas krustcelēs, un šobrīd mūsu kopīgais izaicinājums un individuālā atbildība ir vērsties pie ikviena iedzīvotāja un iesaistīt to, lai dotu eiropiešiem pārliecību un darītu viņus atkal lepnus par šo unikālo projektu, ko pēdējo gadu desmitu laikā viņi ir izveidojuši savu bērnu mieram un labklājībai.