“VIŅA NETEICA NĒ”

2024. gada 13. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva[1] par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāievieš līdz 2027. gada 14. jūnijam. Šī direktīva pirmo reizi paredz vienotu regulējumu ES vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanai. Tā paredz minimālos nosacījumus gan noziedzīgu nodarījumu definīcijai un sankcijām par sieviešu un bērnu seksuālu izmantošanu, tai skaitā kibertelpā, gan arī skaidrus noteikumus par cietušo tiesībām, cietušo aizsardzību un atbalstu. Šajā rakstā uzmanība pievērsta tieši vardarbībai pret sievietēm, kas pēdējā laikā ir pievērsusi pasaules uzmanību ar satriecošiem notikumiem.

Tēmas ilustrācijai iedomāsimies situāciju, kurā sievietei tiek nozagts tālrunis un tiesā vīrietis zādzību mēģinātu attaisnot ar vārdiem: "Viņa neiebilda! Viņa neteica nē!” Protams, ka vīrietis tiek atzīts par vainīgu.  Pavisam cits rezultāts, diemžēl, ir gadījumā, kad vīrietis izvaro sievieti. Kaut arī vīrietis izmanto tos pašus aizstāvības vārdus "Viņa neteica nē," šajā gadījumā vīrietis tiek atbrīvots. Tieši šāda šobrīd ir situācija 13 Eiropas Savienības (ES) valstīs[2], kuras nav pieņēmušas uz piekrišanu balstītus tiesību aktus par izvarošanu, resp. tādus, kur izvarošana būtu definēta kā jebkura seksuāla darbība bez piekrišanas, neatkarīgi no fiziskas vardarbības vai spiediena[3]. Šī satraucošā realitāte ir pamatā tādām smagām un skaļām lietām kā Žizeles Peliko (Gisèle Pélicot) gadījums - francūziete, kuru viņas vīrs regulāri sazāļoja un kopā ar vairāk nekā 50 citiem vīriešiem viņas pašas mājās atkārtoti izvaroja vismaz desmit gadu garumā. Neticami, ka Žizeles Peliko uzbrucēji būtu varējuši palikt nesodīti tikai tāpēc, ka “viņa neteica nē”.

Francija ir viena no tām 13 ES dalībvalstīm, kas pretojās noteikt piekrišanu par izvarošanas definīcijas galveno elementu minētajā direktīvā. Tā vietā Francijas tiesību aktos izvarošana ir definēta kā jebkura seksuāla darbība, kas veikta "ar vardarbību, piespiešanu, draudiem vai pārsteigumu". Bez šīs būtiskās un nepārprotamās atsauces uz piekrišanu likums nepiedāvā sievietēm pietiekamu aizsardzību.

Tam, diemžēl, joprojām ir smagas sekas. Lai gan izvarošanas gadījumi joprojām ir ļoti daudz - pagājušajā gadā vien Francijā reģistrēti 25 000 izvarošanas gadījumu, notiesājoši spriedumi joprojām ir reti. Žizeles Peliko lietā viņas izmantotāji tika notiesāti tikai tāpēc, ka viņas vīra rīcībā tika atrasti videomateriāli, turklāt viņš pats atzinās noziegumos. Bez šiem pierādījumiem tiesiskā sistēma Pelico vīram un pārējiem Peliko izvarotājiem būtu ļāvusi aizstāvēties ar vārdiem "Viņa neteica nē".

Trūkstot uz piekrišanu balstītai izvarošanas definīcijai, 80% iesniegumu par izvarošanu tiek slēgti, pat neuzsākot izmeklēšanu. Savukārt Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā, Polijā, Somijā, Dānijā un citās, kopā 14 ES valstīs tiesību akti jau šobrīd paredz nepieciešamību izvērtēt to, vai sieviete ir piekritusi - devusi atļauju dzimumaktam. Tā piemēram, kad 2018. gadā Zviedrija to ieviesa savā likumā, ziņojumu skaits par izvarošanu strauji pieauga un notiesājošo spriedumu skaits palielinājās par 75 %.

Divas trešdaļas izvarošanas gadījumu notiek privātmājās, gaismā un bez acīmredzamas vardarbības. To pierāda tādi šausminoši gadījumi kā 2016. gada La Manada lieta Spānijā, kuras upuris bija 18 gadu jauna meitene un kuras ietvaros tika pārskatīta izvarošanas definīcija Spānijas likumošanā, un tagad Žizeles Peliko lieta Francijā. Neraugoties uz pārliecinošiem pierādījumiem un sabiedrības spiedienu, progress Eiropā joprojām ir lēns. Dziļi iesakņojušies dzimumu stereotipi un aizspriedumi, ekonomiskā atkarība un atbalsta sistēmas trūkums, jo īpaši lauku apvidos, rada ievērojamus šķēršļus cietušajiem vērsties pēc palīdzības. Eiropas Parlaments ciešā sadarbībā ar Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupu strādā, lai nodrošinātu ikvienas cietušās sievietes tiesības.

Autore: Eiropas Parlamenta ETP grupas deputāte Eleonora Meleti (Grieķija). Latviju ETP grupā pārstāv Eiropas Parlamenta deputātes Inese Vaidere un Sandra Kalniete