Laiks rīkoties migrācijas jautājumā

Migrācijai ir jāpiemēro holistiska pieeja. Pret ikvienu aspektu ir jāattiecas kā pret daļu no visaptverošas stratēģijas, kuras pamatā ir konkrētos darbos paustas solidaritātes princips.

• 2014. gadā Eiropas Savienībā ieradās pāri par 276 000 nelegālo migrantu — par 155 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Mēģinājumos šķērsot Vidusjūru pagājušajā gadā dzīvību zaudēja 3200 migranti un kopš šā gada sākuma — vairāk nekā 1500, no kuriem 700 cilvēki gāja bojā pašā smagākajā katastrofā Lībijas piekrastē.
• Patvēruma meklētāju skaits ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā pieauga līdz teju 650 000, kas salīdzinājumā ar 2013. gadu ir pieaugums par 40 %.
• No Sīrijas nākušo patvēruma meklētāju skaits ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā sasniedza 124 000 jeb gandrīz 20 % no kopējā to patvēruma meklētāju skaita, kuri ieradās no valstīm ārpus ES. Nebūtu jāatstāj bez vērības spiediens no austrumiem (Ukrainas).
• 70 % no visiem patvēruma meklētājiem izmitina un viņu pieteikumus izskata 5 dalībvalstis (Zviedrija, Vācija, Francija, Itālija un Ungārija), savukārt dalībvalstis, kas atrodas pie ES ārējām robežām (Itālija, Malta, Grieķija un Bulgārija), saskaras ar patvēruma pieprasījumu un migrācijas nesamērīgu spiedienu.
• 2013. gadā ES dalībvalstis pieņēma 425 875 lēmumus par atpakaļnosūtīšanu, taču faktiski atpakaļnosūtītas tika 166 975 personas, proti, mazāk nekā 40 %.

Reakcija uz patvēruma sistēmas krīzi

• Dalībvalstīm līdz 2015. gadam ir pilnībā jātransponē un jāīsteno jaunā patvēruma tiesību aktu pakete.
• Taisnīgākai izvietošanai un atbildības sadalei dalībvalstu starpā ir jābūt vairāk nekā tikai sauklim. ETP grupa aicina Eiropas Komisiju koriģēt pašreizējo sistēmu, to papildinot ar saistošu mehānismu patvēruma meklētāju izvietošanai, kas jāpiemēro, kad dalībvalstī ir pārsniegta noteikta robežvērtība. Šāda mehānisma ieviešanas pamatā varētu būt tādi kritēriji kā valsts lielums un iedzīvotāju skaits, tās ekonomiskā situācija un konkrētajā dalībvalstī jau uzņemto migrantu skaits. 
• Kā papildu pasākums ir jāizstrādā atjaunota ES iekšējās bēgļu pārvietošanas shēma.
• ES politikā būtu skaidri jānošķir likumīgi patvēruma meklētāji un nelegālie migranti.
• Būtu jāveicina nolīgumu noslēgšana ar trešām valstīm, lai kontrolētu un samazinātu migrācijas plūsmas pirms migrantu ierašanās pie ES robežām.
• Vajadzētu ieviest jēdzienu „nedrošas trešās valstis” (kara zonas), lai paātrinātu no šīm valstīm saņemto pieteikumu izskatīšanu.
• Lai paātrinātu procedūras un veicinātu atpakaļnosūtīšanu nepamatotu pieteikumu gadījumos, būtu jāpilnveido jēdziens „drošas trešās valstis” (lielākoties Rietumbalkānu valstis).
• Būtu jāapsver humanitārās vīzas princips, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem.
• Trešās valstīs vajadzētu izveidot informācijas centrus un tos finansēt sadarbībā ar attiecīgās valsts valdību un UNHCR.
• Mums būtu jāveicina dalībvalstu spēja uzlabot savus uzņemšanas apstākļus — gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā —, izmantojot ES budžeta finansējumu.
• Mēs atbalstām stingru atpakaļnosūtīšanas praksi noraidītu patvēruma pieteikumu gadījumā, lai nodrošinātu taisnīgas un ātras procedūras, kas vestu vai nu pie efektīvas integrācijas, vai tūlītējas atpakaļnosūtīšanas.
• Būtu jāapsver sākotnēja patvēruma pieprasījumu izskatīšana ārpus ES.
• Mums Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) — kurai jāsniedz papildu cilvēkresursi un finanšu resursi — būtu jāizstrādā situācijas novērtējums dalībvalstu agrīnai sagatavotībai un ārkārtas rīcības plānošanai.
• Mums vajadzētu izveidot EDSO izmantojamu IT balstītu platformu, lai atvieglinātu paraugprakses un informācijas apmaiņu un stiprinātu EDSO koordinācijas spējas dalībvalstu darbību atbalstam izmitināšanas, pārvietošanas, informācijas un apmācības spēju jomā.

Likumīgas migrācijas iespēju izpēte nolūkā mazināt nelegālās migrācijas pievilcību

• Likumīgas migrācijas pamatā vajadzētu būt dalībvalstu darba tirgus vajadzībām gan attiecībā uz mazkvalificētiem, gan kvalificētiem darbiniekiem un dalībvalsts spējai integrēt migrantus, vienlaikus ņemot vērā demogrāfiskos problēmjautājumus un ekonomikas krīzi mūsu valstīs.
• Būtu skaidri jānošķir likumīgas migrācijas instrumenti, ko izmanto humāniem mērķiem, un likumīgas migrācijas instrumenti, kas paredzēti dalībvalstu darba tirgus vajadzībām.
• Attiecībā uz likumīgu migrāciju humānu apsvērumu dēļ ETP grupa pieprasa integrētāku pieeju ES līmenī, aicinot visas 28 dalībvalstis labāk izmantot pārvietošanas programmas un pagaidu aizsardzību (humanitāro vīzu).
• Attiecībā uz likumīgu migrāciju darba tirgus vajadzībām ETP grupa pieprasa pilnībā īstenot šajā jomā spēkā esošos ES tiesību aktus, piemēram, Vienotās atļaujas direktīvu, Sezonas darbinieku direktīvu un Direktīvu par pārcelšanu uzņēmuma ietvaros, ātri pabeigt darbu pie Studentu un pētnieku direktīvas un pārskatīt Zilās kartes direktīvu.
• Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai jaunu migrantu uzņemšana būtu cieši saistīta ar spēcīgu integrācijas politiku (obligāti valodas kursi, apmācība par ES vērtībām, sociālā iekļautība utt.).
• Ir labāk jākoordinē integrācijas politikai paredzētā ES finansējuma izmantošana.

Nekādas iecietības pret cilvēku tirgotājiem, kontrabandistiem un nelegālas migrācijas veicinātājiem. Ārējo robežu kontroles stiprināšana

• Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu vergturības veids, un transnacionāli noziedzīgie tīkli ir jāizseko un, kur tie darbojas, jālikvidē. Dalībvalstīm un attiecīgajām aģentūrām ir jāpiemēro absolūtas neiecietības stratēģija.
• Migrācija nevar būt ienesīga nodarbošanās cilvēku tirgotājiem un kontrabandistiem, kas iekļūšanai ES izmanto jaunus maršrutus un pielieto jaunas metodes (t. s. spoku kuģus), lai gūtu labumu uz migrantu rēķina. ES un tās dalībvalstīm ir jāliedz noziedzīgām un teroristu organizācijām izmantot savu peļņu darbības un struktūras stiprināšanai.
• ETP grupa pieprasa īstenot ES un ANO militāru jūras operāciju pie Lībijas krastiem, lai apturētu cilvēku kontrabandu, izjauktu kontrabandistu tīklus un regulāri notvertu un iznīcinātu kontrabandistu izmantotos kuģus.
• Eiropolam, Frontex un Eurosur — aģentūrām, kas virza Eiropas rīcību migrācijas jautājumos, ir jāsaņem pienācīgi resursi (darbinieki un aprīkojums) no visām dalībvalstīm, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus, kā arī juridiski līdzekļi vērtīgu datu apmaiņai.
• Krāpšanās ar personas identitāti, dokumentu viltošana un cilvēku tirdzniecība ir jāatklāj un efektīvi jāapkaro.
• Jāuzlabo dalībvalstu un Eiropola spējas sadarboties ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm, arī īstenojot kopīgas operācijas, lai izjauktu cilvēku tirdzniecības un organizētās noziedzības tīklus.
• Jāstiprina kompetences saistībā ar ārējo robežu kontroli — ja par operāciju atbild Frontex, tā arī būtu jāvada šai aģentūrai un nevis dalībvalstij, kas operāciju pieprasījusi.
• Jāstiprina sadarbība ar Turciju, Mali un Nigēriju (patlaban notiekošās KĀDP operācijas). Šai sadarbībai ir būtiski jāietekmē cīņa pret nelegālo migrāciju, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību.
• Īpaša uzmanība būtu jāvelta nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri.

Kā rīkoties saistībā ar nelegālo migrantu uzplūdiem

• Pirmām kārtām un nekavējoties ES un dalībvalstīm ir jāpiešķir vairāk resursu meklēšanai un glābšanai, kā arī jāveic vairāk misiju ar mērķi glābt dzīvības.
• Doties ceļā ar nedrošiem un bojāejai lemtiem kuģiem kļūs neiespējami tikai tad, ja kopā ar trešām valstīm tiks efektīvi risināti migrācijas pamatcēloņi, nevis pievērsta uzmanība vienīgi sekām.
• Sevišķi svarīgi ir vienoties par mērķtiecīgāku attīstības palīdzību, kas būtu jāpiešķir arī robežu politikas un tiesībaizsardzības spēju stiprināšanai.
• Ir jāattīsta tranzītvalstu (ES un trešo valstu) uzņemšanas un aizsardzības spējas.
• Jāpiemēro stingri nosacījumi, attīstības un politikas mērķus (laba pārvaldība) saistot ar ES finansiālo palīdzību.
• Lai novērstu izceļošanu, mums ir jāatbalsta trešās valstis, kas ir tranzītvalstis un izcelsmes valstis.
• Ir jāīsteno stingra nelegālo migrantu atpakaļnosūtīšanas politika, cita starpā, īstenojot Frontex koordinētu ES programmu kopīgas atpakaļnosūtīšanas jomā.
• Mums ir jānodrošina, lai pieņemtie politikas pasākumi un darbības neveicinātu migrāciju.
• Mums ir jāuzlabo drošība uz ārējām robežām un jāpastiprina to uzraudzība, arī izmantojot jaunās tehnoloģijas, nodrošinot jau izstrādāto IT sistēmu, piemēram, VIS un SIS II, labāku ieviešanu un koordināciju, izmantojot Viedrobežu tiesību aktu paketē paredzētos turpmāk pielietojamos instrumentus un stingri piemērojot jauno Šengenas izvērtēšanas mehānismu. Visām dalībvalstīm ir pilnībā jāizmanto esošās datubāzes un tās jāatjaunina.
• Dalībvalstīm ir jāpilda savs pienākums noņemt ikvienas tikko ieradušās personas pirkstu nospiedumus (Eurodac).
• Vajadzētu palielināt iemaksas Frontex budžetā, stiprināt kopīgās operācijas, kurās aģentūra piedalās, un izvietot Eiropas Robežsardzes sistēmas spēkus, kā tas paredzēts jaunajā Frontex regulā.
• Būtu jāveicina un jāatbalsta diplomātiskie un ANO vadītie centieni, kuru mērķis ir stabilizēt kaimiņu reģionu konflikta zonas (Lībiju, Sīriju, Ukrainu u. c.), kur karš un valsts sabrukums rosina dažnedažādus kontrabandas veidus. IS straujā izvēršanās un Krievijas un Ukrainas militārā konflikta eskalācija beigu beigās izraisīs migrantu masveida ieplūšanu un pārvietoto cilvēku plūsmas.

Sadarbībai ar trešām valstīm paredzētās stratēģijas pārveide

• Lai ārējās attiecības, attīstības politika un humānā palīdzība būtu sekmīgas, tās ir cieši jāsaista un jākoordinē ar iekšpolitiku un iekšējo drošību.
• Ir jāizvērtē pašreizējo instrumentu (mobilitātes partnerību, atpakaļnosūtīšanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu un reģionālās sadarbības tīklu) efektivitāte.
• Jāuzlabo humānās palīdzības un atbalsta sistēmas, lai mazinātu slogu, kas gulstas uz kara zonu robežvalstīm (piemēram, uz Jordāniju, Tunisiju un Libānu Sīrijas konflikta gadījumā). Jānostiprina pārvietošanas programmas.
• Mums ir jāpalīdz attīstīt ilgtspējīgas valstis, kas nodrošinātu tādus dzīves apstākļus, kuri cilvēkiem ļautu palikt to izcelsmes valstīs.
• Jārisina nozīmīgais problēmjautājums saistībā ar bēgļu miljoniem Tuvajos Austrumos un Āfrikas kontinentā, it sevišķi Subsahāras zonā. ES ir jāizveido vairāk programmu, kas stiprinātu reģionālo pārvietošanu un atbalstītu reģionālās attīstības un sadarbības tīklus. Šajā saistībā mēs uzsveram to, cik svarīgas ir pašreizējās KĀDP operācijas Mali un Nigērijā.
• Tieslietu un iekšlietu diplomātijā būtu jāpievērš lielāka vērība drošības un terorisma apkarošanas aspektiem (un šie aspekti vairāk jāintegrē), ņemot vērā „Islāma valsts” attīstības ietekmi uz migrantu un/vai patvēruma meklētāju masveida pieplūdumu.