Kohēzijas politikas nākotne

07.10.2016

Kohēzijas politikas nākotne

Publikācija picture

IEVADS

Kāpēc mums vajadzīga kohēzijas politika — gan pašreiz, gan arī turpmāk?

ETP grupa atbalsta kohēzijas politiku kā struktūrpolitiku, kas saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem veicina izaugsmi un ekonomikas attīstību visos ES reģionos, un kā svarīgu ES instrumentu ieguldījumiem reālajā ekonomikā. Tā ir Eiropas solidaritātes izpausme, kas samazina ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības. Tā ir arī politika, kas pauž patiesu un vispārēju Eiropas ieinteresētību nodarbinātības un izaugsmes nodrošināšanā visā Eiropā, neatstājot novārtā nevienu reģionu.

Valsts parāda un finanšu krīzes dēļ publiskie ieguldījumi ir būtiski samazinājušies, padarot ESI fondus un attiecīgo valstu līdzfinansējumu par galveno instrumentu publiskajiem ieguldījumiem vairumā dalībvalstu ar tiešu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi. Šī politika konsekventi sekmē gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, un tās pievienotā vērtība saglabāsies arī pēc 2020. gada. Tādējādi tiek uzsvērta ciešas saiknes nozīme starp kohēzijas politiku un Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu.

PAŠREIZĒJĀ KOHĒZIJAS POLITIKA

Stiprā puse ― uz darbības rezultātiem vērsts politikas regulējums

ETP grupai bija galvenā nozīme 2014.–2020. gada kohēzijas politikas izstrādē, un tā stingri atbalsta tematisko koncentrāciju, saskaņā ar kuru ieguldījumi ir vērsti uz konkrētiem mērķiem un prioritātēm, kas atbilst attiecīgajai tēmai īpaši noteiktiem darbības rādītājiem un uzdevumiem, tādējādi kohēzijas politika ir uz darbības rezultātiem vērsta politika.

Atzinīgi vērtējam to, ka tiek izmantoti kopīgi iznākuma rādītāji, kas sniedz informāciju, ko var apkopot ES līmenī par visām programmām, un tādējādi nodrošina pamatu ziņošanai par ieguldījumiem. Uzstājam, ka attiecībā uz šo kopīgo iznākuma rādītāju datu kvalitāti šī ziņošanas sistēma ir jāuzlabo.

ETP grupa uzsver, ka saskaņā ar pašreizējo regulējumu ieviestā izpildes rezerve varētu uzlabot kohēzijas politikas darbības programmu īstenošanu, bet tās piešķiršanas laiks vēl būtu jāapsver.

BAŽAS

Tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam tika pieņemts tikai 2013. gada beigās, jo sarunas par DFS ieilga un attiecīgā vienošanās tika panākta vēlu. Tādējādi darbības programmas nevarēja pieņemt savlaicīgi un liels saistību apropriāciju apjoms bija jāpārceļ no 2014. uz 2015. gadu, lai tās nezaudētu.

Māc bažas par kohēzijas politikas darbības programmu īstenošanas lēno uzsākšanu, kas ietekmēja politikas īstenošanu uz vietas. Uzskatām, ka ir noteikti jābūt informētiem par pašreizējo stāvokli attiecībā uz īstenošanu, tāpēc prasām uzlabot un pilnveidot atklāto datu portālu, kas jāatjaunina reāllaikā.

Novēlotā īstenošana arī palielina risku, ka 2017. gadā varam atgriezties pie nepamatoti liela neizpildīto saistību apjoma. Daudzu darbības programmu pieņemšana, izmantojot pārnešanas procedūru, un 2014. gadā nepiešķirto saistību apropriāciju pārcelšana uz 2015. gadu būtiski palielina saistību atcelšanas risku 2018. gadā.

PPE grupa pauž arī bažas par darbības programmu atbildīgo iestāžu lēno izraudzīšanos, kas īstenošanas uzsākšanu gan teorētiski neaizkavē, taču neļauj veikt starpposma maksājumus, kuri konsekventi veicina ieguldījumu ieplūšanu.

PRIEKŠLIKUMI STEIDZAMAI RĪCĪBAI

Aicinām Komisiju sagatavot attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus plānošanas perioda otrajai pusei, nekavējot ilgtermiņa stratēģisko plānošanu kohēzijas politikas jomā.

  • ETP grupa atbalsta stabilus noteikumus, kas būtu jāmaina tikai selektīvi un tikai tad, kad tas ir patiešām vajadzīgs.
  • Ir jāizpēta jaunas vienkāršošanas iespējas, lai samazinātu administratīvo slogu iestādēm un atbalsta saņēmējiem un palielinātu līdzekļu pieejamību:
  • darba ar dokumentiem, laika un izmaksu samazināšana, samazinot pieteikuma dokumentu skaitu un saīsinot novērtēšanas/apstiprināšanas/līguma noslēgšanas procedūras;
  • e-kohēzijas veicināšana;
  • kontroles, uzraudzības un ziņošanas darbību samazināšana un optimizēšana dalībvalstīs, t. i., veicinot procedūru digitalizāciju un standartizāciju;
  • atbalsta saņēmējiem izvirzīto datu un informācijas prasību samazināšana pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procesā un dokumentu glabāšanas prasību samazināšana, kad projekts ir beidzies;
  • šķērsfinansēšanas noteikumu saskaņošana, cik vien tas ir iespējams;
  • finanšu instrumentu noteikumu turpmāka precizēšana;
  • precizēšana, kā apvienot noteikumus, kas reglamentē ESI fondus, un valsts atbalsta noteikumus;
  • ES finanšu noteikumu vienkāršošana;
  • krāpšanas un kļūdu skaidra nošķiršana.
  • Ir jāparedz elastīgas darbības programmu grozīšanas procedūras, lai uzlabotu spēju reaģēt uz sociāli ekonomiskajām norisēm.
  • Ir jānovērš pretrunas starp valstu un ES finanšu noteikumiem. Pretrunu gadījumā prioritāte ir ES finanšu noteikumiem.
  • Ikgadējā budžeta procedūrā saskaņoto maksājumu apropriāciju līmenim ir jāatbilst vajadzībām, kas izriet no iepriekšējām saistībām, jo īpaši perioda beigās, kad dalībvalstis iesniedz vairāk maksājuma pieprasījumu. Komisijai būtu jāiesniedz maksājumu plāns līdz 2023. gadam, lai novērstu neizpildīto maksājuma pieprasījumu uzkrāšanos.
  • Apropriācijām, par kurām atceltas saistības, jo pilnībā vai daļēji netika īstenoti pasākumi, kuriem tās bija piešķirtas, jābūt atkal pieejamām ES budžetā, un budžeta iestādei tās jāmobilizē saskaņā ar gada budžeta procedūru.
  • Aicinām nodrošināt elastīgumu izpildes rezerves piešķiršanā, kas programmām, kuras sasniegušas savus mērķus un starprezultātus, būtu jāveic agrāk.
  • Ir pastāvīgi jāpaaugstina administratīvā spēja; šajā saistībā ir jāizmanto funkcionāli un elastīgi e-pārvaldes risinājumi.
  • Lai pilnvarotu valstu un reģionālās iestādes, Komisijai ir jāpiešķir lielāka loma dalībvalstu pārvaldes iestāžu atbalstīšanā un konsultēšanā, labu laiku pirms sākas programmu īstenošana.
  • Lielāka uzmanība ir jāpievērš pārvaldes iestāžu mācībām. Maksājumu aģentūru/reģionālo maksājumu iestāžu vadītāji ir jāapmāca un Komisijai tie ir personiski jāakreditē.
  • Ir jāuzlabo sinerģija ar citām politikas jomām un instrumentiem, tostarp ar programmu „Apvārsnis 2020”, ESIF un citiem finanšu instrumentiem, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi; „vienlīdzīgas attieksmes” pieejai attiecībā uz procedūrām, piemēram, saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem, ir jākļūst par galveno principu.
  • Pārdomātas specializācijas metodikai ir jākļūst par politikas īstenošanas paraugu.
  • Ir jāpalielina kohēzijas politikas redzamība. Visi tiesību akti attiecībā uz informāciju un saziņu ir pilnībā jāīsteno, lai nodrošinātu pārredzamību un plašu informācijas izplatīšanu par fondu sasniegumiem.
  • Saskaņotība un konsekvence saistībā ar Eiropas pusgadu ir jāuzlabo, stiprinot saikni starp kohēzijas politiku un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem tā, lai kohēzijas izdevumi joprojām tiktu novirzīti šajos ieteikumos noteiktajām prioritātēm.  Turklāt kohēzijas politikai ir jāturpina atbalstīt strukturālās reformas un tehniskā palīdzība.

KOHĒZIJAS POLITIKA PĒC 2020. GADA

ETP grupa stingri atbalsta spēcīgas un līdzsvarotas kohēzijas politikas saglabāšanu pēc 2020. gada.

Darbības joma

  • ETPgrupa uzsver, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada ir jāpaliek ES ieguldījumu politikai, kas aptver visas dalībvalstis un ES reģionus. Vienlaikus kā vienam no turpmākās kohēzijas politikas mērķiem ir jāpaliek atšķirību samazināšanai starp Eiropas reģioniem un jaunu atšķirību novēršanai, kā tas paredzēts Līguma (LESD) 174. pantā. Atkārtoti norādām, ka starp šiem abiem savstarpēji papildinošajiem mērķiem ir jāatrod pareizais līdzsvars.
  • Finanšu instrumentiem vienmēr jābūt pielāgotiem attiecīgajiem fondiem un tie jāpapildina, lai maksimāli palielinātu uz vietas gūtos rezultātus.
  • ETP grupa atbalsta tematisko mērķu pieejas turpināšanu un uzskata, ka papildus mērķiem, kuri atspoguļo ES pašreizējās politiskās prioritātes, ir vajadzīgs konkrēts teritoriālais mērķis, piemēram, lai stiprinātu pilsētu un lauku integrētu attīstību.
  • Turpmākajā kohēzijas politikā būtu jāsaglabā NUTS II reģionu klasifikācija, neizslēdzot iespēju dažām izraudzītām prioritātēm izmantot NUTS III klasifikāciju.
  • Pašreizējā reģionu kategoriju sistēma (mazāk attīstītie, pārejas un vairāk attīstītie reģioni) būtu jāsaglabā. „Pārejas reģionu” kategorijas izveide ir attaisnojusies. Šī kategorija būtu jāsaglabā. Vienlaikus aicinām ieviest precīzākus darbības rezultātu novērtēšanas rādītājus.
  • Kohēzijas politikas daļa ES kopējā budžetā būtu jāsaglabā arī turpmāk.

Dalīta pārvaldība

  • PPE grupa atbalsta reformētu dalītas pārvaldības pieeju attiecībā uz ESI fondiem pēc 2020. gada un aicina dalībvalstis panākt lielāku elastīgumu saistībā ar izmaiņām darbības programmās un nodrošināt diferencētu pieeju pret darbības programmām atbilstoši ar risku saistītiem kritērijiem.

Vienkāršošana

  • Lai samazinātu administratīvo slogu, palielinātu juridisko noteiktību un pilnībā izpētītu kohēzijas politikas kā konkrētus rezultātus sniedzošas politikas potenciālu, PPE grupa aicina:
  • savlaicīgi pieņemt visus pārvaldības un kontroles noteikumus, pirms sākas jaunais finansēšanas periods;
  • skaidri un juridiski saistoši aizliegt jaunos noteikumus izmantot ar atpakaļejošu spēku, ietverot Komisijas pamatnostādņu piemērošanu;
  • saglabāt pārvaldības un kontroles noteikumus visos finansēšanas periodos. Pēc septiņu gadu laikposma pastāvīgi mainot noteikumus, rodas nenoteiktība, nenokārtotas saistības un kļūdas;
  • ES noteikumus, kuriem jābūt ļoti skaidriem un uzticamiem, ierobežot līdz tādam līmenim, kas vajadzīgs, lai sasniegtu kohēzijas politikas mērķus. Likumdevēja nozīme ir jāpastiprina, un Komisijai ir noteikti jāpieņem mazāk regulu un pamatnostādņu.

Uz darbības rezultātiem pamatota budžeta plānošana

  • ETP grupa aicina arī turpmāk īstenot uz darbības rezultātiem vērstu kohēzijas politiku, turpinot izmantot tematiskās koncentrācijas darba metodi. Programmām un projektiem ir jāatbilst politiskajām prioritātēm un mērķiem ar iespējami lielāko ietekmi, lai nodrošinātu augstāko pievienoto vērtību izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.
  • Novērtējot projektu atbilstību, prioritāte būtu jāpiešķir tiem, kuri ietver ekonomiskās attīstības aspektus kopā ar sociālajiem un teritoriālajiem elementiem.
  • Fondu kopīgie iznākuma rādītāji ir jāsaglabā, lai rezultāti būtu redzami un viegli pierādāmi.
  • Ikviens pārpalikums, kas radies ES budžeta nepietiekamas izpildes vai naudas sodu dēļ, ir jāparedz kā papildu ieņēmumi ES budžetā. Atceltajām saistībām, kas radušās to pasākumu pilnīgas vai daļējas neīstenošanas dēļ, kuriem tās bija piešķirtas, jābūt atkal pieejamām ES budžetā. Šajā saistībā PPE grupa aicina Komisiju iesniegt attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.
  • Kohēzijas politikai ir jākļūst horizontālākai. Pārdomātai specializācijai jābūt galvenajam mehānismam kohēzijas procesā, sekmējot sadarbību starp vairāk attīstītiem un mazāk attīstītiem reģioniem, pilsētām un lauku apvidiem un veicinot ES integrāciju.
  • Ir jānodrošina pastiprināta papildināmība kohēzijas politikas fondu un programmas „Apvārsnis 2020” ieguldījumu īstenošanā visos reģionos, atbalstot uz inovāciju balstītu fondu apguvi, lai panāktu spēcīgu, gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi ES.
  • Jānovērtē rezultāti, tostarp IKP pieaugums, pamatojoties uz ES līdzekļiem, un jāveic vajadzīgie pasākumi.

Īstenošana — elastīgums un disciplīna

  • ETP grupa atbalsta stingru finanšu pārvaldību. Ir jānodrošina elastīgums fondu īstenošanā saskaņā ar dalīto pārvaldību, bet dalībvalstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība par to, kā tiek izlietoti ES līdzekļi. Dalītās pārvaldības panākumi ir atkarīgi ne tikai no ES, bet jo īpaši no dalībvalstu centieniem. Tāpēc aicinām izmantot „valstu deklarācijas”, lai nodrošinātu, ka valstu un reģionālās iestādes uzņemas politisko atbildību par ES līdzekļu pārvaldību.
  • Ir skaidri jānošķir kļūdas, pārkāpumi un apzināta krāpšana, un Komisijai vienmēr jānodrošina, ka nepamatoti izmaksātās summas tiek atgūtas, ievērojot proporcionalitātes principu.
  • Aicinām Komisiju ieviest ziņošanas sistēmu dalībvalstīm par ESI fondu atbalstīto pabeigto darbību situāciju piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

Finanšu instrumenti

  • Finanšu instrumenti var sniegt risinājumus konkrētām problēmām, bet nevar kļūt par kohēzijas politikas vienīgo īstenošanas metodi, jo dažiem projektiem ir vajadzīgas dotācijas. PPE grupa atbalsta pienācīga līdzsvara panākšanu starp abām metodēm. Finanšu instrumenti būtu jāveicina, ja tiem ir pievienotā vērtība, bet ir būtiski saglabāt instrumentu daudzveidību visiem reģioniem (neatkarīgi no to kategorijas), lai varētu izvēlēties īstenošanas procesus, kas ir efektīvākie un vairāk atbilst prioritātēm un vajadzībām.

Jauno Komisijas priekšlikumu pieņemšanas laiks

  • Jauno kohēzijas politikas regulu sagatavošana ir jāpabeidz pietiekami laicīgi, lai novērstu kavēšanos jaunās politikas īstenošanā. PPE grupa mudina gan abus likumdevējus, gan arī Komisiju nodrošināt, ka regulas tiek pieņemtas līdz 2018. gada beigām.
  • Saistībā ar DFS darbības laiku ir jāņem vērā kohēzijas politikas daudzgadība, vai nu nodrošinot septiņu gadu perioda saglabāšanu, vai arī plānošanas periodu „5+5” ar skaidru politikas vidusposma pārskatīšanu.

Citi ieteikumi attiecībā uz turpmāko kohēzijas politiku

  • Par rādītāju līdzekļu piešķiršanai pašreiz izmanto IKP. Ir jāizskata iespēja jaunajā plānošanas periodā ņemt vērā vairākus rādītājus.
  • Kohēzijas politikas prioritātēs ir jāietver arī nodarbinātība, sociālā iekļaušana, demogrāfisko problēmu risināšana un aprites ekonomikas atbalstīšana. Vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi pasākumi un finansējums jauniešu bezdarba apkarošanai neaizsargātajos reģionos.
  • Eiropas teritoriālajai sadarbībai 2014.–2020. gada periodā piešķirtie līdzekļi ir noteikti 2,8 % apmērā. Ņemot vērā tās pievienoto vērtību, šī summa ir jāpalielina.
  • Ir jāsaglabā īpaši pasākumi tālākajiem reģioniem.
  • ETP grupa atbalsta spēcīgu pilsētu dimensiju kohēzijas politikā. Daudzas Eiropas ekonomiskās, sociālās un vides problēmas labāk var atrisināt tieši Eiropas pilsētas. Turpmākajā kohēzijas politikā ir jāpastiprina tās tiešais atbalsts vietējām pašpārvaldēm, palielinot finansējumu un nodrošinot īpaši pielāgotus instrumentus teritoriālajai attīstībai.