Inovēt Eiropā! Mēs izvirzām cilvēkus inovācijas centrā

Eiropai ir jārīkojas

Ja 80tajos un 90tajos gados pasaule galvenokārt izmainījās, pateicoties kultūras un politiskajām norisēm, mūsdienu iespaidīgo sociālo, politisko un ekonomisko norišu virzītājspēks ir tehnoloģiju inovācijas. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību Amerikas Savienotajās Valstīs, Āzijā un Tuvo Austrumu daļās, Eiropai ir jāpaātrina, jāpanāk un jāatjaunina tās ieceres veidot digitālo pasauli, jo inovācijas politika noteiks veidu, kādā mēs varam garantēt mūsu Eiropas dzīvesveidu nākotnē.

Eiropai ir galvenā priekšrocība inovācijā

Pateicoties mūsu vērtībām, Eiropa vadīs nākamo inovācijas vilni. Mūsu politiskā stabilitāte un sociālā tirgus ekonomika ir vērtīgi aktīvi un dod mums unikālas konkurences priekšrocības, kas ļaus mums būt nākamās digitālās pārveides perioda celmlaužiem. Mūsu kontinentam tagad ir unikāla iespēja veidot digitālās revolūcijas nākamo vilni: jaunās tehnoloģijas nākamo gadu laikā būtiski pārveidos tradicionālās nozares un ienāks mūsu ikdienas dzīvē daudz plašāk par mūsu parastajiem komunikācijas ieradumiem. Nākamais digitālais vilnis būs saistīts ne tikai ar digitālajām prasmēm un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem. Tā veiksmīga īstenošana būs atkarīga no mūsu spējas saprast, kā īstenot inovāciju ikdienas dzīvē. Eiropa vislabāk spēj reaģēt uz šo izaicinājumu, pateicoties mūsu Eiropas dzīvesveidam ar tā vērtībām, sociālā tirgus ekonomiku, radošo potenciālu un politisko stabilitāti, kā arī ar savām rūpniecības nozarēm, pētniecības iespējām, izglītības sistēmām un patērētāju ietekmi.

Eiropas dzīvesveids veidos digitālo laikmetu

Inovācija vienmēr ir bijusi daļa no Eiropas DNS: mums ir vajadzīgs, lai Eiropas iedzīvotāji atkal sapņo par Eiropu, kas virza inovāciju pasaulē. Mūsu Eiropas sabiedrības labklājība un mūsu turpmākā sociālā drošība lielā mērā ir atkarīga no inovācijas.

Eiropai ir jāatgūst tās ieinteresētība par inovāciju: mums ir miljoniem jaunuzņēmumu, MVU, rūpniecības nozaru un jauno uzņēmēju, pētnieku un studentu, kuri ir gatavi piedalīties, ja vien mēs ieviesīsim nosacījumus un stimulus, kas ļaus tiem attīstīties un palikt Eiropā.

Eiropa var radīt piemērotu vidi inovācijām, ko virzīs mūsu vērtības un nepārvaldīs tehnoloģiju milži vai autoritāras varas, jo Eiropa ir izraudzījusies līdzsvarotu ceļu. Tā kā Eiropas ceļš ir arī taisnīgs, mums ir jālikvidē plaisa starp attīstītiem reģioniem un tiem reģioniem, kas vēl atpaliek.

Eiropa ieklausās iedzīvotāju bailēs un bažās un reaģē uz iedzīvotāju tām: inovācija nav tikai komercdarījums. Politikai ir pienākums radīt uzņēmumiem piemērotus apstākļus, lai izvēlētos inovāciju, bet tai ir arī jāparedz un jālīdzsvaro tās sekas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Mums ir jāveido Eiropas mēroga inovācijas Savienība, kas (1) uzlabo iedzīvotāju ikdienas dzīvi, (2) sagatavo mūsu iedzīvotājus, mūsu rūpniecības nozares un akadēmiskās aprindas nākamajam digitalizācijas vilnim, (3) garantē, ka ikvienam savā dzīvē ir piekļuve digitālajām iespējām, (4) gūst labumu no vērienīgā finansējuma.

(1) Mēs ticam, ka inovācija var uzlabot mūsu iedzīvotāju ikdienas dzīvi

• Lai stimulētu inovāciju, mums ir jāatgūst iedzīvotāju uzticēšanās drošai kibertelpai:
  • Jaunu ES kiberdrošības pētniecības centru izveidošana;
  • Kritisko infrastruktūru (elektrostaciju, hidroelektrostaciju) stingru drošības standartu regulāras atjaunināšanas nodrošināšana ar Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS) pārskatīšanu;
  • ES kiberdrošības brigādes izveide, lai parādītu, ka mums ir tehniskās spējas un zinātība sevi aizstāvēt.

• Inovācijas stimulēšana nozīmē jaunu ofensīvu vadošajās nozarēs, lai veidotu uz datiem balstītu ekonomiku un radīt nākamo “airbus”:
  • Attiecībā uz veselību (piemēram, projekti vēža/Alcheimer slimības ārstēšanai) — jāuzņemas iniciatīva par mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos (jaunas ES “laboratorijas”), individualizētu veselības aprūpi, izmantojot liela apjoma datu lietojumprogrammas ar visiem attiecīgajiem datu aizsardzības pasākumiem;
  • Attiecībā uz mobilitāti — sadarbīgas intelektiskās transporta sistēmas (S-ITS) ar inteletiskiem ceļiem un uzlabotu savstarpējo modalitāti un savienojamību, daļēji autonoma un autonoma braukšana, kā arī ektrotransportlīdzekļu un citu zemu emisiju alternatīvu, piemēram, kurināmā elementu transportlīdzekļu, plašāka izmantošana;
  • Attiecībā uz mājokļiem — digitālā arhitektūra, lai samazinātu būvniecības izmaksas, savienotās ēkas, lai taupītu enerģiju, pilsētplānošana, lai regulētu satiksmes plūsmu un prognozētu kaimiņteritoriju attīstību, veicinot viedo pilsētu un viedo ciematu koncepciju;
  • Attiecībā uz kosmosa stratēģiju — agrīnā brīdināšana par dabas katastrofām; satelītu kartēšana par globālo sausumu, augsnes kvalitāti un zemes izmantojuma maiņu; glābšanas operācijas; mežu ugunsgrēku kartēšana; transportlīdzekļu navigācija; robežkontrole; saziņa;
  • Attiecībā uz enerģiju: tīro energotehnoloģiju izmantošana, lai panāktu klimata un enerģētikas mērķus, piemēram, inovatīva zaļā biogāze, kas iegūta, pārstrādājot kūtsmēslus.

• Inovācijas stimulēšana arī nozīmē to nozaru atjaunināšanu, kas ir būtiski svarīgas mūsu dzīves kvalitātei:
  • Attiecībā uz lauksaimniecības ražošanu: robotikas izmantošana, kā arī precīzijas tehnoloģijas un kartēšanas tehnoloģijas izmantošana, lai samazinātu pesticīdu izmantošanu; liela apjoma dati, lai uzraudzītu un identificētu dzīvnieku slimības, mēslošanas līdzekļu izmantošanu un augiem trūkstošos elementus; platjoslas interneta piekļuves izvēršana lauku apvidos, inovatīva kūtsmēslu pārstrāde, lai ražotu augstas kvalitātes minerālu koncentrātus kā ilgtspējīgus minerālmēslu aizstājējus;
  • Attiecībā uz labākiem darba apstākļiem: tāldarbs, darba mobilitāte;
  • Attiecībā uz viedo piekļuvi pakalpojumiem no mājām: telemedicīna, e-veselība;
  • Attiecībā uz personām ar invaliditāti — lielākas iespējas piekļūt darba tirgum un iekļauties sabiedrībā.

• Inovācijas stimulēšana nozīmē labāk aizsargāt mūsu Eiropas kultūru daudzveidību un radošo identitāti:
  • Eiropas “Netflix” virzīšana;
  • Eiropas digitālās bibliotēkas izveide;
  • investēšana kultūras un radošajās industrijās Eiropā un neapzinātā digitalizācijas potenciāla atraisīšana kultūras un radošajās industrijās.

(2) Mēs vēlamies sagatavot Eiropu nākamajam inovācijas vilnim

• Pienācīgas sistēmas nosacīšana, — jo mums ir 500 miljonu patērētāju tirgus un mēs varam nosacīt savus noteikumus, vērtības un standartus:
  • Digitālā tirgus padziļināšana, lai izbeigtu sadrumstalotību un radītu augsta līmeņa tehnoloģiju tirgu;
  • Eiropas atklāto datu platforma un neierobežota ES mērogā brīva datu plūsma lieliem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem;
  • Eiropas atvērtās zinātnes mākonis un datu platforma;
  • Datu privātums un drošība, lai veidotu uzticēšanos digitālajai ekosistēmai;
  • MVU digitalizācijas ofensīva;
  • Piekļuves finanšu tirgiem uzlabošana viediem ieguldījumiem;
  • Pārejas veicināšana no laboratorijas uz tirgu — pārāk bieži inovācijas tiek izstrādātas, bet nevar pārdot;
  • Eiropas Inovācijas galvaspilsētas un Eiropas Sieviešu novatoru balvu veicināšana;
  • “Eiropas jaunuzņēmumu balvas” (StartUp Europe Awards) veicināšana inovācijā.

• Piekļuves tehnoloģijai garantēšana un pienācīgas infrastruktūra nodrošināšana būs būtiski svarīga, lai nodrošinātu ES kohēziju:
  • Eiropai ir jāizmanto ‘’lietu internets’’, lielie dati , blokķēde un jāpielieto programmatūras iespējas;
  • "Apvārsnis 2020” atjaunināšana un uzlabošana, pamatojoties uz jauniem noteikumiem un ideju vērtībām, lai radītu vienkāršu un taisnīgu procesu;
  • Dalībvalstīm ir jāsasniedz savs mērķis — 3 % no IKP atvēlēt pētniecībai un inovācijai;
  • Attiecībā uz kohēzijas politiku pēc 2020. gada pārdomātās specializācijas metodikai ir jākļūst par standarta modeli;
  • Investīciju plāns 4.0 ( Junkera plānam sekojošās darbības);
  • Piekļuves cilvēka valodas tehnoloģijām attīstīšana, kas nodrošina daudzvalodu digitālo vienoto tirgu;
  • WiFi4ES, ātrdarbīgi platjoslas tīkli, spektra identifikācija, kvantu tehnoloģijas attīstība un 5G;
  • Jaudīgi datori un e-infrastruktūra katra reģionā (piemēram, datizrace);
  • Eiropas jaundibināto uzņēmumu tīkla — ‘’Erasmus 4.0’’ izveide;
  • Lietpratīgas specializācijas turpināšanas un plašākas pielietošanas veicināšana (piemēram, Vanguard iniciatīvas) reģioniem un Eiropas iniciatīvas par viedajām pilsētām un kopienām turpināšana.

• Vajadzīgo prasmju savietošana ar atbilstošām iespējām, — atkal piesaistot mūsu TALANTU:
  • Digitālā apmācība un prasmes, sakot no agrīna vecuma līdz pat universitātei, tostarp jebkādai arodapmācībai;
  • Tādu ‘’Digitālo vasaras nometņu’’ izveide, kuras sponsorē uzņēmumi;
  • Eiropas Inovācijas universitāte; Jauno novatoru un uzņēmēju tīklu pastiprināšana, piemēram, izmantojot EIT zināšanu un inovāciju kopienas;
  • Vienotu maģistra un pēcdoktorantūras studiju pētniecības programmu, digitālo pēcdiploma studiju Erasmus koordinēšana;
  • Interneta Domnīca ((“EUI 4.0”);
  • Eiropas Zināšanu un inovācijas akadēmija — digitālās kompetences pētniecības platformas;
  • Iedzīvotāju iesaistes zinātnē stimulēšana;
  • Tehnoloģijas integrācija jauno lauksaimnieku apmācībā, lai virzītu inovāciju.

• Digitālas sociālās tirgus ekonomikas izveide:
  • Inovācija arī sniedz jaunas nodarbinātības iespējas — mums jāveicina jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas rada jaunas darbvietas, vienlaikus saglabājot sociālos standartus digitālajā ekonomikā;
  • Taisnīgi tirdzniecības nolīgumi, lai aizsargātu mūsu darba ņēmējus pret netaisnīgu atlaišanu no darba;
  • Profesionāla mūžizglītība, lai cilvēku prasmes labāk pielāgotu izmaiņām darba tirgū;
  • Jauna darba apstākļu modeļu izstrāde, kas vairāk līdzsvaro darba un privāto dzīvi digitālajā laikmetā;
  • Jauns digitālo platformu satvars, kas nodrošina, ka negodīgas komercprakses, ko aizliedza analogajā pasaulē, tiek aizliegtas arī digitālajā laikmetā.

(3) Mēs vēlamies, lai ikkatrs iedzīvotājs būtu inovāciju Savienības daļa

• Līdzdalīga e-demokrātija (apspriešanās, dalība lēmumu pieņemšanas procesā, utt.);
• Digitāla balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās (testa posms 2019. gadā);
• Administrēšana, neizmantojot papīru (Igaunijas modelis);
• Birokrātijas samazināšana par 30 %, vienkāršojot procedūras un likvidējot regulējumus, kurus var aizvietot ar virtuālu simulāciju;
• Informēšana par ES projektu pievienoto vērtību (piemēram, “Ļausim zvaigznēm starot” (Let the Stars Shine).

(4) Mēs vēlamies, lai mūsu vērienīgie plāni tiktu atspoguļoti finansiāli

• Inovācijai ir jābūt vienai no mūsu galvenajām prioritātēm nākamajā DFS (pēc 2020. gada) un jābūt vienam no galvenajiem elementiem tās vidusposma novērtēšanā, tostarp 9. pētniecības pamatprogrammas  un turpmāko ESI fondu rezultātos:
  • 120 miljardi eiro ir jāatvēl pētniecībai un inovācijai no 9. pētniecības programmas , ko atbalsta ar 46 miljoniem eiro no tematiskās koncentrācijas plānošanai paredzētajiem līdzekļiem kohēzijas politikā;
  • Jāvienkāršo noteikumi un procedūras, lai piekļūtu ES finansējumam, un mums ir jābūt novatoriskiem budžeta īstenošanā, lai izvairītos no birokrātijas;
  • Jāizveido sinerģija starp pētniecības un inovācijas fondiem, struktūrfondiem ESIF un citiem finanšu instrumentiem.
• Mums ir jānosaka sava finansiālā atbalsta prioritātes, šo atbalstu piešķirot labākajiem projektiem ar patiesu Eiropas pievienoto vērtību, ko nevar īstenot valsts vai reģionālajā līmenī.
• Noteikumiem par ES struktūrfondiem ir jāatļauj lielāka reģionu sadarbība par inovāciju.
• Finansējuma programmas un dažādi instrumenti ir jāsaskaņo, lai pārvarētu “nāves ieleju”.
• Tehnoloģiju milžiem ir jāsniedz ieguldījums šajā inovācijas vilnī, maksājot jaunu nodokli par piekļuvi ES digitālajam vienotajam tirgum.
• Privātajam sektoram ir jāsponsorē projekti, kuriem ir sociāli atbildīga ietekme, piemēram, digitālās nometnes, mūžizglītība, digitālās prasmes, digitālā integrācija utt.
• Jāatvieglo jaunuzņēmumu un MVU piekļuve riska kapitālam un aizņēmumiem.