Energoapgādes drošības ārējie aspekti

MĒRĶI

Mūsu mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienībai lielāku ārējās energoapgādes drošību. Eiropas Savienība importē 53 % no kopējā enerģijas patēriņa. Papildus nepieciešamībai palielināt konkurētspēju, uzlabot energoefektivitāti, samazināt izmaksas un palielināt Eiropas energoapgādes neatkarību Ukrainā notiekošā krīze aktualizēja vajadzību steidzami samazināt enerģētisko atkarību no viena piegādātāja un palielināt ES noturību pret ārēju ģeopolitisku spiedienu. Šajā sakarā mēs atzinīgi vērtējam Enerģētikas savienības izveidi kā primāro instrumentu, ar kura palīdzību panākt lielāku energoapgādes drošību, samazināt enerģijas cenas un palielināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Tādēļ ir jāveido patiesa kopējā ārējā enerģētikas politika, lai palielinātu ES ģeopolitisko ticamību, efektivitāti un konsekvenci, un sarunās ar partneriem mēs varētu ieņemt vienotu nostāju, kā arī nodrošināt, ka ES ārējā enerģētikas politika ir cieši saistīta ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Saskaroties ar ievērojamām pārmaiņām starptautiskajos enerģijas tirgos, piemēram, cenu izmaiņām, un būtiskām pārmaiņām, no vienas puses, attiecībā uz jaunu naftas un gāzes piegādes jaudu un, no otras puses, gaidāmo lielo pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū (jo īpaši BRICS valstīs), ES ir jāizstrādā globāla enerģētikas stratēģija.

Mūsu energoapgādes drošības ārējās un iekšējās dimensijas ir cieši saistītas. Lai mazinātu mūsu atkarību no importa, ir ļoti svarīgi pilnībā ilgtspējīgi izmantot visus vietējos resursus. Šajā sakarā mums ir jāatbalsta iekšējā enerģētikas tirgus tiesību aktu pilnīga īstenošana, tostarp 3. enerģētikas paketes tiesību aktu īstenošana, lai mazinātu atkarību no importa, palielinātu enerģijas avotu dažādību un pazeminātu enerģijas cenas uzņēmumiem un galapatērētājiem nolūkā panākt transatlantisku enerģētikas cenu konverģenci un izveidot labi savstarpēji savienotu un saskaņotu kopējo tirgu, kurā nebūtu enerģētikas ziņā izolētu teritoriju, vienlaikus respektējot dalībvalstu brīvību noteikt savu energoresursu struktūru.

MĒS PIEPRASĀM VIENOTĪBU UN SOLIDARITĀTI ĀRĒJĀ ENERĢĒTIKAS POLITIKĀ

• Enerģētikas savienības pamatā vajadzētu būt iespējai nodrošināt vienotu nostāju sarunās ar trešajām valstīm. Nostāju koordinēšana un kolektīvi gāzes iepirkumi būtu jāsāk reģionālā līmenī, kur dalībvalstis varētu brīvprātīgi ieviest kopīgu sarunu vešanas mehānismu un radīt reģionālus centrus gāzes piegādes infrastruktūras turpmākai paplašināšanai, lai stiprinātu mūsu kolektīvo sarunu vešanas potenciālu. Tādējādi varētu radīt kopēju Eiropas nostāju sarunās. Starpvaldību nolīgumu lēmuma pārskatīšanai ir būtiska nozīme, lai Eiropas Komisijai nodrošinātu spēcīgāku lomu attiecībā uz starpvaldību nolīgumu un ES tiesību aktu saderības nodrošināšanu, tostarp attiecībā uz starpvaldību nolīgumu ex ante novērtējumu, tās līdzdalību sarunās un līgumu standarta klauzulu izveidi attiecībā uz ES noteikumiem. Lieli komerciālie līgumi ietekmē ES energoapgādes drošību. Komisijai ir būtiska loma šādu līgumu un ietekmes uz energoapgādes drošību pārbaudīšanā attiecībā uz atbilstību ES tiesību aktiem, pirms līgumu noslēgšanas piedaloties sarunu risināšanā, turklāt Komisijai ir tiesības pārbaudīt saderību pēc sarunām. Energoapgādes drošības klauzulu iekļaušanai tirdzniecības un sadarbības nolīgumos ar ražotājvalstīm vai tranzītvalstīm vajadzētu būt obligātai, lai izvairītos no politiski motivētas pārtraukšanas.
• Mēs atbalstām savstarpēji izdevīga enerģētikas tirgus izveidošanu saņēmējām, tranzīta un ražotājām valstīm Eiropā un mūsu kaimiņvalstīs, pamatojoties uz acquis. Tāpēc ļoti svarīga ir konkurences tiesību un esošā enerģijas tirgus acquis pilnīga izpilde. Visiem trešo valstu uzņēmumiem, kas piedalās ES enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un uzglabāšanā, ir jāievēro visi attiecīgie ES tiesību aktu noteikumi.
• Mēs ticam, ka mūsu sadarbība enerģētikas jomā var dot pozitīvu ieguldījumu, veicinot un stiprinot demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs. Mēs uzskatām, ka ārlietu, cilvēktiesību un enerģētikas jomas politikai vajadzētu būt savstarpēji pastiprinošai.
• Ārējā dimensija būtu jāpatur prātā arī, pārskatot enerģētikas un klimata tiesību aktus, piemēram, par emisiju tirdzniecību, atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti, kā arī apsverot citas iespējas pārskatīt iekšējo enerģijas tirgu, jo atjaunojamo enerģijas avotu attīstība Eiropas Savienībā un mūsu partnervalstīs palīdz arī mazināt mūsu atkarību no importa.
• Dalībvalstu solidaritātes principam vajadzētu būt pamatprincipam energoapgādes drošības nodrošināšanā, un tas būtu jāattiecina arī uz Enerģētikas kopienas locekļiem. Mēs aicinām steidzami pārskatīt un pastiprināt Gāzes piegādes drošības regulu, palielinot kopējas rīcības iespējas ārkārtas situācijās un energoapgādes drošības apdraudējumu gadījumā. Tam vajadzētu novest pie konkrētu ārkārtas situāciju plānu izveides, ņemot vērā arī pieejamo glabāšanas jaudu.
• Mēs aicinām uz lielāku institucionālo konverģenci un sinerģiju. Jo īpaši mēs uzskatām, ka jāatbalsta energoapgādes ārējās drošības prioritāšu labāka integrācija politikā, ko īsteno ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniece (AP/PV). Mēs aicinām nodrošināt labāku koordināciju starp AP/PV un atbildīgajiem komisāriem, lai palielinātu ES energoapgādes ārējās drošības politikas saskaņotību. Šajā nolūkā ir vajadzīga spēcīgāka grupa, kuru vadītu AP/PV un kurā būtu par šo jautājumu atbildīgā amatpersona.

MUMS IR VAJADZĪGA PATIESA MARŠRUTU UN PIEGĀDES DIVERSIFIKĀCIJA

• Mēs uzskatām, ka steidzami ir jāpalielina enerģijas avotu, piegādātāju un maršrutu diversifikācija, izmantojot jaunas, uzticamas partnerības. Lai izveidotu labi integrētu un labi savienotu enerģijas tirgu, ir vajadzīgi droši un uzticami piegādes avoti. ES iekšējā tirgus patiesa liberalizācija ir cieši saistīta ar piegādes avotu diversifikāciju.
• Ir jānostiprina uzlaboti starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm. Paturot to prātā, mums ir jāpārskata cauruļvadu projekti mūsu kaimiņvalstīs. Mēs prasām lielāku palīdzību no Eiropas Komisijas, īstenojot kopīgu interešu projektus. Būtu jāizpēta Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) potenciāls, tostarp attiecībā uz tādiem stratēģiskiem projektiem, kuriem ir piekļuve pastāvošajiem finanšu instrumentiem (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem). Mēs atbalstām atteikšanos no projekta “South Stream” un esam pret tā aizstāšanu ar “Turkish-Stream” projektu, jo tas tikai pastiprinātu pašreizējo atkarību un būtu pretrunā ES diversifikācijas principam. Turpretī mēs atkārtoti apliecinām atbalstu dienvidu koridora cauruļvadam, kas savieno Dienvidkaukāza, Tuvo Austrumu, Vidusjūras un Vidusāzijas valstis ar ES, tostarp Turciju kā tranzītvalsti. Kaspijas jūras cauruļvads ir stratēģiski nozīmīgs ES energoapgādes drošībai, un ES ir jāatgūst uzticēšanās stabilai enerģētikas partnerībai ar Vidusāzijas valstīm. Mēs atbalstām izpēti par iespējamu enerģētikas partnerību ar Irānu, ja tiks sekmīgi pabeigtas sarunas par kodolprogrammu.Ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras enerģētikas partnerību, mums būtu jāveicina gāzes, elektroenerģijas un atjaunojamās enerģijas platformu, tostarp saules enerģijas, attīstība un par prioritāti jāizvirza nepieciešamie ziemeļu–dienvidu starpsavienojumi ar Ziemeļāfrikas valstīm. Mēs arī uzsveram, cik svarīga ir Vidusjūras austrumu partnerība (Kipra, Grieķija un Izraēla) un tās gāzes potenciāls, ko var izmantot, lai uzlabotu energoapgādes drošību Dienvidaustrumeiropā.
• Mēs atbalstām arī ciešu sadarbību ar enerģētikas partneriem Ziemeļeiropā, kā arī spēcīgu reģionālo tīklu attīstīšanu Ziemeļeiropas–Baltijas reģionā un Baltijas–Adrijas energotīklu starpsavienojumus.
• Mēs uzskatām, ka “Nord Stream 2” nolīgums neatbilst ES stratēģijai diversificēt importētās enerģijas piegādes avotus un tranzīta maršrutus, kā arī ES energoapgādes drošības stratēģijai un ārpolitikas, drošības politikas un Austrumu partnerības politikas mērķiem, jo nostiprinātu ES atkarību no Krievijas gāzes piegādes. Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) rūpīgi izvērtēt “Nord Stream 2” projekta saderību ar ES tiesību aktiem un nodrošināt, lai visi attiecīgie ES tiesību akti tiktu pilnībā ievēroti.
• Jaunas stratēģiskās enerģētikas partnerības ar Norvēģiju un Turciju arī varētu ievērojami pastiprināt ES energoapgādes diversifikāciju. Būtu jānodrošina saskaņotība starp Turcijas enerģētikas politiku un ES diversifikācijas prioritātēm. Mums būtu īpaši jāpievēršas Transanatolijas un Transadrijas gāzes cauruļvadam, kas nodrošinātu patiesu diversifikāciju. Mēs atbalstām Turcijas pilnīgu pievienošanos Enerģētikas kopienai. Mēs aicinām Turcijas valdību bez turpmākas kavēšanās parakstīt un ratificēt ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kuru ES un tās 28 dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas. Turcijai būtu jāievēro visu dalībvalstu suverēnās tiesības, tostarp tās, kas saistītas ar dabas resursu izpēti un izmantošanu, ievērojot ES acquis un starptautiskās tiesības.
• Mēs atbalstām tādu stratēģisko energoinfrastruktūras projektu definēšanu, kuri rada patiesu diversifikāciju gan mūsu kaimiņvalstīm, gan Enerģētikas kopienas dalībvalstīm. Tas paredz izstrādāt un atjaunināt divvirzienu starpsavienojumus, kā arī uzlabot to pieejamību, izskaust enerģētikas ziņā izolētas teritorijas, ieviest reversās plūsmas tehnoloģiju un uzlabot glabāšanas jaudu un LNG termināļus Eiropas Savienībā. Mēs aicinām Komisiju nevilcinoties ierosināt jaunu LNG stratēģiju, kas ir ļoti svarīga gāzes piegādes diversifikācijai.Enerģētikas savienības izveide balstās uz starpsavienojumu jaudas maksimālu palielināšanu, kā arī mūsdienīgas enerģētikas infrastruktūras izveidošanu un veco tīklu modernizēšanu. Tāpēc ES enerģētiskās drošības stratēģijā ir jāiekļauj koordinācijas mehānismi, tostarp viedā pārvade un sadale, lai nodrošinātu sadarbspēju. Mums ir vajadzīgs gāzes starpsavienojumu mērķis, kas saskaņots ar elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi, pārsniedzot to, kas noteikts Gāzes piegādes drošības regulā.

MĒS ATBALSTĀM STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS UN ENERĢĒTIKAS DIPLOMĀTIJAS STIPRINĀŠANU

• Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā spēcīga stratēģiska sadarbība enerģētikas jomā ar ASV un plašāka sadarbība ES un ASV Enerģētikas padomes ietvaros ir svarīga, lai uzlabotu ES un ASV partnerību drošības, politiskajā un ekonomiskajā jomā. Mēs aicinām transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sarunās atvērt enerģijas tirgus — ar mērķi atcelt ASV eksporta aizliegumu, kā rezultātā samazināsies enerģijas cenas — izmantojot Transatlantisko enerģētikas tirgu (TEM) un tādējādi uzlabojot mūsu sarunu pozīcijas pasaules tirgū.
• Mēs atbalstām ES enerģētikas diplomātijas attīstīšanu partnervalstīs un starptautiskos forumos ar mērķi cita starpā veicināt lielāku pārredzamību globālos gāzes tirgos, novērst tirgus nepilnības un uzlabot energoapgādes drošību visiem. Patiesa globāla gāzes tirgus izveide ir jāaizsargā ar PTO noteikumiem, novēršot konkurences izkropļojumu mehānismus. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam un atbalstām to, ka Komisijai ES konkurences politikas noteikumi būtu jāizmanto pret ārpussavienības valstu enerģētikas uzņēmumiem.
• Mēs vēlamies lielāku sinerģiju starp energoapgādes drošības un klimata pārmaiņu jomu diplomātiju, jo īpaši COP 21 sarunās Parīzē, lai nodrošinātu ilgtspējīgu CO2 emisiju samazinājuma sloga sadali pasaules mērogā. Tas veicina ES galveno mērķi, proti, energoapgādes drošību, un arī ES ekonomikas konkurētspēju.
• Mēs uzsveram, ka nepieciešams atbalstīt Enerģētikas savienības Paneiropas dimensiju, ņemot vērā, ka Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses apņemas īstenot ES enerģētikas acquis, jo īpaši noteikumus par iekšējo enerģijas tirgu. Mēs atbalstām to, ka jāturpina stiprināt Enerģētikas kopienas darbība un institūcijas. Mēs atbalstām to, ka šogad jāatjauno saprašanās memorands ar Ukrainu par stratēģisko partnerību enerģētikas jomā. Mums būtu arī jāpalielina energoefektivitāte un ilgtspējība tranzītvalstīs, īstenojot kopīgus infrastruktūras projektus, kuru mērķis ir mazināt tranzīta zudumus. Ilgtermiņa perspektīva ir iekļaut Enerģētikas savienībā (potenciālās) kandidātvalstis un kaimiņvalstis, it īpaši Rietumbalkānu valstis, kuras nav ES dalībvalstis. Mēs uzsveram, ka Eiropas un Vidusjūras enerģētikas partnerība ir svarīga, un mēs uzskatām, ka pašreizējā Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanas procesā vajadzētu iekļaut energoapgādes drošību.