Iedzīvotāju drošība pirmajā vietā

16.10.2018

Iedzīvotāju drošība pirmajā vietā

Publikācija picture

Eiropiešiem ir jājūtas droši

Mēs dzīvojam pārmaiņu pasaulē. Līdzšinējie sabiedrotie distancējas no Eiropas, līdzšinējie sāncenši jau atkal apdraud mūsu kontinentu. Parādās jauna veida draudi, jaunās tehnoloģijas paver jaunas iespējas noziedzniekiem.  Šo jauno draudu ēnā ES ir drošs patvērums, kur valda miers, stabilitāte, brīvība un demokrātija. PPE grupa jau iepriekš ir uzņēmusies vadību mūsu iedzīvotāju drošības garantēšanā un turpina to darīt arī patlaban. Mūsu sasniegumi pēdējo piecu gadu laikā ir vairojuši mūsu kontinenta drošību, taču mēs varam darīt vairāk, un tā tam arī jābūt.

Terorisma novēršana

Lai kāda būtu teroristu politiskā ideoloģija, reliģiskā pārliecība vai separātiskie mērķi, viņu darbības ir noziegums, kas jāizskauž. Teroristi — neatkarīgi no tā, vai tie darbojas vienatnē, vai arī ir kāda naidīga tīkla dalībnieki — nepazīst robežu; mums ir jāreaģē uz viņu darbībām pie mūsu kopīgajām robežām.

1) Sadarbība un informācijas apmaiņa

  • Pašlaik varam garantēt drošību, izmantojot sistēmas un instrumentus, kurus esam ieviesuši kopš 2014. gada, taču mums ir jādara vēl vairāk. Mūsu mērķis ir uzlabot Eiropas informācijas sistēmu sadarbības spēju un izveidot unikālu portālu, kas tiesībaizsardzības iestādēm ļautu piekļūt informācijai no visām Eiropas datubāzēm.
  • Mums ir jāstiprina EIROPOLA kā policijas rīcībā esošās informācijas efektīvas apmaiņas centra nozīme.
  • Mums ir aktīvi jāsekmē terorisma apkarošanas stratēģijas atjaunināšana, lai palīdzētu racionalizēt to instrumentu izmantošanu ES, kuri patlaban pārklājas.
  • Mums ir jāvairo uzticēšanās, ik dienu sadarbojoties un veicot kopīgas darbības; šeit svarīga ir informācijas apmaiņa. Gan centralizētās, gan decentralizētās Eiropas informācijas sistēmas mums ir jānodrošina ar pietiekamu kvalitatīvu datu apjomu no dalībvalstīm, lai varētu identificēt un izsekot teroristus. Ir jāuzlabo šo sistēmu sadarbspēja un decentralizēta pieejamība, kā arī jānodrošina, ka informācija sasniedz tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjus ērti izmantojamā formātā.
  • Būtiski svarīga ir starptautiskā sadarbība un mijiedarbība ar trešām valstīm, jo organizēto noziedzību un terorismu ir iespējams efektīvi apkarot vienīgi globālā mērogā.
  • Biometriskie dati (pirkstu nospiedumi un sejas atpazīšana) ir ļoti svarīgi viltus identitātes un dubultās identitātes atklāšanai.
  • Mums ir jāuzlabo informētība par ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodoluzbrukumiem (CBRN), kā arī sagatavotība šādiem uzbrukumiem. Ir jāapmāca pirmās reaģēšanas struktūru darbinieki un jāuzlabo civilās aizsardzības plānošana. Mums ir jāmācās no Solsberijā notikušā.

2) Līdzekļu plūsmas pārtraukšana

Ir būtiski:

  • pastiprināt sadarbību starp finanšu izlūkdatu vākšanas struktūrām, lai labāk atklātu un izsekotu nelikumīgas finanšu plūsmas. Mums ir jāuzrauga aizdomīgas finanšu plūsmas SEPA sistēmā, lai tās vajadzībām izstrādātu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP), kas līdzinātos TFTP, kas izveidota kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm;
  • aktīvi sekmēt piektās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas īstenošanu;
  • aktīvi sekmēt drīzu vienošanos par to, lai atvieglotu policijas un tiesu iestāžu piekļuvi elektroniskajiem datiem, kas reāllaikā tiek glabāti vai apstrādāti tiešsaistes platformās, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tas ir vajadzīgs, lai varētu veikt izmeklēšanu, ierosināt lietu pret teroristiem un noziedzniekiem un tos notiesāt;
  • aktīvi sekmēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Noziedzība nedrīkst nest ienākumus;
  • nodrošināt labāku apmācību sprāgstvielu atklāšanā un aizdomīgu darījumu izsekošanā, jo īpaši tiešsaistes mazumtirdzniecības jomā. turpināt samazināt sprāgstvielu un šaujamieroču, kā arī munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību/iegūšanu, pilnībā īstenojot Direktīvu (ES) 2017/853;
  • aicināt nekavējoties ieviest Terorisma apkarošanas direktīvu, lai nodrošinātu, ka teroristu noziegumi (cita starpā arī gatavošanās tiem) visā ES tiek atzīti par kriminālu pārkāpumu, tādējādi garantējot līdzīgu sodu par līdzīgiem nodarījumiem.

3) Profilakse un radikalizācijas novēršana

  • Migrantiem ir jāintegrējas uzņēmējās valstīs.
  • Integrācija nenozīmē asimilāciju, bet gan ikvienas tādas personas, kura vēlas dzīvot Eiropas Savienībā, aktīvas integrācijas centienus.
  • Pret paralēlu sabiedrību rašanos Eiropā ir jāvēršas ar vislielāko stingrību, neparedzot nekādas apžēlošanas iespējas personām, kuras vēršas pret Eiropas vērtībām un veicina vardarbību un ekstrēmismu.
  • Lai gan ir jāievēro ikvienas personas tiesības, tomēr ir arī taisnīgi un pamatoti sagaidīt, ka ikviens Savienības iedzīvotājs ievēros vērtības, tradīcijas un pienākumus, kas ir mūsu Savienības pamatā.
  • Mūsu Savienība ir atkarīga no tiesiskuma pienācīgas darbības. Ja kaut vienā vietā ļausim to apdraudēt, sabrukums var iestāties pilnīgi visur.
  • Gadījumos, kad netiek ievērotas mūsu pamatvērtības, kā arī tiek pārkāpti mūsu tiesību akti, atgriešana/repatriācija ir loģiskas šādu darbību sekas; tā jāveic, ievērojot starptautiskās tiesības un neizraidīšanas principu.
  • Mums ir jāfinansē vietēja līmeņa stratēģijas policijas spēku izveidei kopienās, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai jauniešiem un jauniešu izglītībai, kas ir būtiski svarīgi radikalizācijas novēršanai. Šādas stratēģijas ir izrādījušās sekmīgākas nekā centralizētas pieejas.
  • Mēs uzsveram, cik svarīgas ir pienācīgi finansētas radikalizācijas novēršanas programmas ieslodzījuma vietās, kas ir īsts reliģiskā ekstrēmisma perēklis. Mums ir jāsekmē neitrāli noskaņotu un neatkarīgu imāmu nodarbināšana ieslodzījuma vietās — viņiem būtu jāsniedz reliģiskie un garīgie pakalpojumi ieslodzītajiem, kas ir musulmaņi (kā tas nodrošināts citu ticību pārstāvjiem), kā arī jāuzņemas konsultantu un sarunu vedēju loma.
  • Ir jāvēršas pret teroristiska rakstura satura izplatīšanu tiešsaistē. Uzņēmumiem ir jāatbild par to, kāda informācija tiek izvietota viņu platformās, un teroristiska rakstura vai nelikumīgs saturs ir nekavējoties jādzēš.
  • Mums ir jāizstrādā efektīvs atbildes vēstījums: internets mums sniedz iespēju sasniegt cilvēkus, apstrīdēt viņu uzskatus un nepieļaut viņu pievēršanu ekstrēmismam.
  • Mums ar trešām valstīm ir jāapmainās ar paraugprakses piemēriem attiecībā uz to, kā efektīvi izstrādāt un īstenot radikalizācijas novēršanas stratēģijas, lai mazinātu radikālu noskaņojumu iedzīvotāju vidū.

4) Terorismā cietušie

  • Mēs esam apņēmušies cīnīties par terorismā cietušo personu tiesībām uz taisnīgu tiesu, cieņu un piemiņu. Mēs aicinām izstrādāt “regulu par terorismā cietušām personām”, kas visiem cietušajiem nodrošinātu automātisku piekļuvi aprūpei un finansiālam atbalstam un kurā būtu noteikti ātras un efektīvas palīdzības obligātie standarti, jo šīs personas tika apdraudētas to vērtību dēļ, kuras mēs visi pārstāvam.
  • Mēs vēlamies izveidot vienotu piekļuves punktu, kurā cietušās personas varētu saņemt informāciju un konsultācijas, kā arī psiholoģisko palīdzību un padomus attiecībā uz pieejamajiem atbalsta pakalpojumiem. Tas būtu jākoordinē nākotnē veidojamajā Eiropas terorismā cietušo personu atbalsta centrā.
  • Mēs aicinām dalībvalstis izveidot tiesiskus mehānismus, paredzot kriminālsodus par konkrēta terora akta glorificēšanu, ja šāda glorificēšana pazemo cietušos un varētu izraisīt sekundāru viktimizāciju, kaitējot cietušo cieņai un atlabšanai.
  • Mums būtu jāsadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem, lai pieņemtu automātiska regulējuma pasākumus, kas veicami pēc uzbrukuma, lai garantētu cietušo un viņu ģimeņu privātās dzīves aizsardzību.

Mūsu robežu nostiprināšana

Mums ir jāpastiprina ārējo robežu kontrole. Mēs esam pārliecināti, ka labāka ES ārējo robežu aizsardzība ir būtiski svarīga mūsu iedzīvotāju drošības garantēšanai, migrācijas krīzes pārvaldībai un Šengenas zonas saglabāšanai, lai tajā arī turpmāk varētu brīvi ceļot, neuzrādot pasi. ES ārējās robežas ir kopīgas robežas, kuru aizsardzībai nepieciešama kolektīva un kopīga valstu un ES iestāžu rīcība. Mums ir jāsaskaņo savas procedūras. Mūsu robežkontroles dienestiem ir jānodrošina, ka mēs zinām, kas ieceļo ES teritorijā un izceļo no tās, un ka personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiek sniegta efektīva piekļuve patvēruma procedūrām, savukārt personas, kurām šāda aizsardzība nepienākas, tiek sūtītas atpakaļ. Efektīva kontrole pie mūsu ārējām robežām ir būtiski svarīga, taču jādarbojas ir visai ķēdei kopumā. Nepietiek ar to, ka atklājam personas, kuras nelikumīgi šķērso mūsu ārējās robežas; tikpat sekmīgi ir jādarbojas arī atgriešanas sistēmai.

1) Integrēta robežu pārvaldība

  • Mēs uzstāsim, ka apstiprinātie robežu pārvaldības pasākumi ir jāīsteno visā pilnībā. Dalībvalstis neievēro spēkā esošos noteikumus, tāpēc sistēma kļūst nepilnīga. Mums ir kopīgi jāstrādā, lai novērstu šo situāciju.
  • Ļoti svarīga ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes modernizēšana, palielinot šīs aģentūras operatīvās spējas un nodrošinot pastāvīgu Eiropas robežsargu korpusu 10 000 cilvēku sastāvā, kuriem pieejams arī attiecīgs aprīkojums.
  • Mums ir jāsniedz finansiāls atbalsts un apmācības iespējas pie mūsu ārējām robežām aizvien lielākam skaitam dalībvalstīs strādājošo robežsargu, lai nodrošinātu operāciju nepārtrauktību.
  • Mums ir jāpastiprina robežkontroles procedūras, optimizējot un savstarpēji savienojot ES jaunās IT sistēmas un ieviešot kopīgu personas identitātes datu repozitoriju ar kopīgu biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu un sejas atpazīšanas tehnoloģijām, lai tādējādi nodrošinātu visu ieceļojošo personu, kas šķērso ES ārējās robežas, vispusīgu kontroli.
  • Ir jāizveido kopīgs piekļuves mehānisms, lai piekļūtu informācijai, kas pieejama dažādās robežkontroles sistēmās. Mums ir jāzina, kas šķērso mūsu robežas.
  • Ir jānodrošina operatīvā sadarbspēja starp mūsu ārējās robežas kontrolējošajiem dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm Šengenas zonā, lai nepieļautu neatbilstīgu sekundāro pārvietošanos, nelegālu imigrāciju un noziedzību pie ārējām robežām.
  • Šengenai arī turpmāk ir jābūt brīvas pārvietošanās telpai, jo tā garantē lielāku, nevis mazāku, drošību pie mūsu ārējām robežām. Taču Šengenas zonas pastāvēšana ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis pilda savus pienākumus pie šīm robežām, lai mēs varētu atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos mūsu kopīgajai telpai.
  • Dalībvalstīm ir jābūt gatavām pastiprināt policijas kontroli nelegālās imigrācijas un pārrobežu noziegumu apkarošanai, veicot mērķtiecīgas pārbaudes.
  • Mums ir vajadzīgs Eiropas atgriešanas orderis. Trešās valsts valstspiederīgais, attiecībā uz kuru ir pieņemts atgriešanas lēmums, ir efektīvi jāatgriež izcelsmes valstī. Mums būtu jāsaskaņo dalībvalstu administratīvās, tehniskās un operatīvās spējas, lai atgriešanas lēmumus varētu izpildīt migrācijas pārvaldības ķēdes ietvaros. Ir jānodrošina, ka vienas dalībvalsts pieņemtu lēmumu var īstenot cita dalībvalsts.

1.a) Uzņemšanas centri trešās valstīs

  • Tranzītvalstīs un drošās trešās valstīs būtu jāizveido jauni vai jāpaplašina pastāvošie uzņemšanas centri, kam jābūt labi aprīkotiem, lai apmierinātu humānās vajadzības. Bēgļiem, kā arī neatbilstīgajiem migrantiem šajos centros jāuzturas līdz brīdim, kad ir pieņemts skaidrs lēmums par viņu patvēruma statusu. Negatīva lēmuma gadījumā viņi ir jāatgriež izcelsmes valstī. ES ir jāuzņemas uzņemšanas centru vadība, un tajos strādājošie sargi un uzraugi ir jāapmāca ES ekspertiem.
  • Mums ir jāaplūko iespēja izveidot ES vadītas un finansētas izkāpšanas vietas drošās teritorijās ārpus ES, kur, ņemot vērā visus humānos apsvērumus, nekavējoties tiktu nogādātas visas jūrā izglābtās personas. Šo personu patvēruma pieteikumu izskatītu ES eksperti saskaņā ar ES standartiem. Negatīva lēmuma gadījumā šie cilvēki tiktu atgriezti izcelsmes valstī, ievērojot starptautiskos drošības pasākumus. Pozitīva lēmuma gadījumā viņi tiktu pārmitināti.

2) Pastiprināta policijas sadarbība

  • Ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp EIROPOLU, CEPOL un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai izvērtētu vispārējo situāciju saistībā ar smago organizēto noziedzību un terorismu Eiropā.
  • Pārrobežu sadarbība starp policijas spēkiem ir būtiski svarīga, lai mazinātu draudus iekšējai drošībai. Ir jāveicina valodu apguve, kopīgas procedūras un kopīga patrulēšana, kurā iesaistās pie ES iekšējām robežām izvietotie policijas darbinieki.

3) Sadarbība ar trešām valstīm

Eiropas Savienības robežas vairs neatrodas Vidusjūras piekrastē, bet gan Sahāras tuksneša malā. Mūsu dienvidu robežu nostiprināšanas pamatā ir pareiza attīstības un militārās sadarbības kombinācija. Ekonomiskā palīdzība ir jāsasaista ar atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku. Mums ir jāpalielina ES centieni nodrošināt apmācības iespējas un aprīkojumu, lai tādējādi uzlabotu mūsu partneru spējas. Nodrošinot iespējas vietējiem partneriem uz dienvidiem no Sāhelas, mēs jau aizsargājam savus iedzīvotājus.

  • Mums ir jāizveido praktiska sadarbība ar trešām valstīm robežu pārvaldības jomā. Darbības joma ir jāpaplašina, lai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pasākumus varētu veikt arī pie šo trešo valstu ārējām robežām.
  • Trešo valstu robežšķērsošanas punktos ir jāattīsta augšupēja robežkontrole (pārbaudes jau pirms ierašanās).
  • Ir jāpārtrauc vīzu izsniegšana to valstu valstspiederīgajiem, kuras nesadarbojas atpakaļuzņemšanas jomā.

Drošas un nekaitīgas kibertelpas izveide

Iedzīvotājiem ir jājūtas aizsargātiem uz ielas, savās mājās un arī tiešsaistē. Digitālajā pasaulē ir jānotiek brīvai preču un pakalpojumu, kā arī informācijas apritei. Maldinoša informācija, viltus ziņas un propaganda ir drauds mūsu kolektīvajai drošībai, jo tās iedragā iedzīvotāju uzticēšanos iestādēm. Eiropai ar tās rūpniecisko pamatu ir jākļūst par līderi kiberdrošības garantēšanā, lai nodrošinātu mūsu patēriņa preču un rūpniecisko lietojumu drošību, lai aizsargātu būtisko infrastruktūru un uzturētu aktīvu informācijas plūsmu.

1) Mēs ticam kiberdrošībai

  • Mums ir jāstiprina ES Kiberdrošības aģentūra (ENISA), nodrošinot tai pienācīgu finansējumu un resursus, jo aktīva sadarbība ir būtiski svarīga efektīvai kibertelpas pārvaldībai.
  • Mums ir jānosaka prasība, ka par visiem kiberuzbrukumiem privātām un publiskām struktūrām ir jāziņo ENISA.
  • Mums ir jānodrošina ENISA spējas aktīvi izmeklēt kiberuzbrukumus un koordinēt kopīgu rīcību Eiropas līmenī, pamatojoties uz paraugpraksi, zināšanām un instrumentiem, kas paredzēti draudu apkarošanai un drošības pārkāpumu konstatēšanai.
  • Mēs atbalstām Eiropas IKT drošības tīklu, lai izstrādātu kopīgus drošības standartus un vienotu sertifikācijas un marķējuma sistēmu.
  • Mēs sekmējam uz risku balstītas pieejas izmantošanu nolūkā mazināt draudus mūsu partneriem no publiskā un privātā sektora.
  • Mēs vēlamies izstrādāt vienotu ES tiesisko regulējumu, kurā būtu paredzēti saskaņoti risinājumi tādas kiberdrošības sertifikācijas sistēmas izveidei, kura būtu tirgus noteikta pēc savas būtības, lai visās ES dalībvalstīs izmeklētu kibernoziegumus un kiberuzbrukumus (jo īpaši Deepnet un Darknet (tumšo tīklu) jomā) un ierosinātu pret tiem prasības tiesā.
  • Mums ir jāmodernizē pastāvošā EIROPOLA kibernoziedzības izmeklēšanas vienība, pārveidojot to par īstenu ES kibernoziegumu apkarošanas struktūru, lai tādējādi uzlabotu mūsu spēju sevi aizsargāt.

2) Mēs ticam informācijai, nevis dezinformācijai

Ir jāvēršas pret viltus satura izplatīšanu tiešsaistē. Mums ir jāizveido preventīva publiskā un privātā sektora partnerība, lai nekavējoties varētu dzēst viltus saturu un samazināt to personu finansiālo ieguvumu, kuras gūst peļņu no dezinformācijas izplatīšanas, nodrošinot, ka reklāmas līdzekļi vairs nenonāk viltus ziņu izplatītāju rīcībā.

Mums ir jāuzstāj uz īsto vārdu reģistra izveidi, lai apturētu botu darbību un viltus kontu veidošanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

Mums ir jāsadarbojas ar uzņēmumiem, lai izveidotu sabiedrības interešu algoritmus, kas palīdzētu neatkarīgi izvērtēt sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētos ierakstus.

Mums ir jāsadarbojas ar žurnālistu apvienībām un faktu pārbaudes organizācijām, lai izveidotu ES mēroga pārredzamu ES faktu pārbaudes platformu, lai tādējādi nodrošinātu iedzīvotājus ar instrumentiem šādu pārbaužu veikšanai.

Secinājums

Šajā mainīgajā pasaulē ES arī turpmāk ir jābūt drošam patvērumam, kur valda stabilitāte. Mūsu politikas pamatā ir jābūt mieram, labklājībai un partnerībai — gan mūsu, gan mūsu kaimiņu labā.

Lai nodrošinātu mieru, mums ir jānostiprina savas robežas; mums ir jāspēj sevi aizsargāt — gan kibertelpā, gan reālajā pasaulē. Mums daudz biežāk, ātrāk un labāk ir savstarpēji jāsaskaņo sava rīcība un jāizveido instrumenti, kas mums to ļautu darīt efektīvi. Taču mums ir arī jāpalīdz citām valstīm palīdzēt pašām sev, lai tās varētu mums palīdzēt garantēt drošību.

Ja mūsu partneriem nav pieejama daļiņa mūsu labklājības un miera, tad nekādas ilgtermiņa drošības mums nebūs. Mūsu kaimiņu problēmas kļūst par mūsu problēmām; mums ir jādomā par to, kā savlaicīgi veikt ieguldījumus, kā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un kā nodrošināt pastāvīgu stabilitāti mūsu kaimiņvalstīs, lai panāktu ilgstošu drošību.