Eiropas Savienība var palīdzēt izārstēt vēzi — pēc 20 gadiem neviens vairs nemirs no vēža

Vēzis ir viena no galvenajām grūtībām, ar kuru saskaras daudzi eiropieši. Gandrīz trešdaļa eiropiešu dzīves laikā sasirgst ar vēzi, un katrs eiropietis zina, cik sāpīga ir šī pieredze un kādu ietekmi tā atstāj. Gandrīz katram ir draugs vai ģimenes loceklis, kas slimo ar vēzi vai pat ir miris no šīs briesmīgās slimības. Lai gan galvenie pienākumi attiecībā uz veselības aprūpi arī turpmāk ir jāuzņemas dalībvalstīm, Eiropas Savienība var un tai ir jādod savs ieguldījums.

ETP grupa veiks visu iespējamo, lai panāktu, ka pēc 20 gadiem Eiropas Savienībā vairs neviens nemirs no vēža.

ETP grupa atbalsta konkrētus pasākumus šādās jomās.

1. Pētniecība

A:  Mēs vēlamies līdz 2024. gadam divkāršot Eiropas Savienības piešķirto budžetu vēža izpētei.

B:  Jaunajā Eiropas Savienības pētniecības pamatprogrammā būtu jāiekļauj šāds mērķis: “Pēc divdesmit gadiem neviens bērns vairs nemirs no vēža”. Tāpēc pētniecības budžets šim mērķim, kas attiecas uz vēzi un bērniem, līdz 2024. gadam būtu jāpalielina desmit reizes.

C:  Bezpeļņu organizāciju, piemēram, labdarības organizāciju vēža slimniekiem, pētījumiem būtu jāpiešķir piecas reizes lielāks atbalsts nekā iepriekš.

D: Mēs lūdzam Vispārīgās datu aizsardzības regulas piesardzīgu īstenošanu, lai novērstu nevajadzīgus ierobežojumus vēža izpētei.

2. Farmācijas nozares politika

A:  Eiropas Zāļu aģentūrai un dalībvalstu asociācijām, kas veic veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējumus un sagatavo dalībvalstu lēmumu par zāļu atmaksu, būtu jānodrošina ciešāka sadarbība, lai novirzītu ieguldījumu zālēs, no kurām pacienti varētu gūt patiesu labumu. Tāpēc mēs lūdzam savlaicīgi apstiprināt Eiropas Komisijas priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējumiem.

B:  Labāks regulējums ar vēzi slimo bērnu ārstēšanai.

C:  Mazāks birokrātijas slogs klīniskajai izpētei, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām.

3. E-veselība

Lai risinātu jautājumu, kas skar specializētākas terapijas un novērstu nevajadzīgu pacientu pārvietošanos, E-veselībai Eiropas Savienībā būtu jāsaņem lielāks atbalsts. Tāpēc lūdzam Eiropas Komisiju steidzami nākt klajā ar ceļvedi, iekļaujot tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu kopēju standartu izstrādi veselības aprūpes sistēmu savstarpējās izmantojamības un nepieciešamās E-veselības infrastruktūras veicināšanai.

4. Pārrobežu veselības aprūpe

Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas īstenošana, lai pacienti varētu apmeklēt viņu ārstēšanai piemērotākos speciālistus bez liekām grūtībām.

5. Preventīvi pasākumi

Stingra un ātra Tabakas direktīvas īstenošana, informatīvas kampaņas par veselīga dzīvesveida veicināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanai paredzēti pasākumi, lai novērstu sliktās gaisa kvalitātes cēloni, kā arī Komisijas priekšlikuma par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā steidzama pieņemšana.

6. Skrīnings un savlaicīga atklāšana

Veselības ministriem būtu jāpārskata 2003. gada Padomes ieteikumus par vēža skrīningu.

7. Vēža reģistrs

Komisijai pēc iespējas ātrāk būtu jāpalīdz izveidot pamatu Eiropas Vēža reģistru savstarpējai izmantojamībai.

8. Dzimumperspektīva

Konkrēti jautājumi būtu jārisina no vīrieša un sievietes skatu punkta.

9. Rūpes par vēzi pārcietušajiem

Personas, kuras ir pārcietušas vēzi un kuras nav pakļautas būtiskam vēža saslimšanas riskam, kā arī kuru medicīniskais risks nav augstāks par vidējo, būtu jāaizsargā pret diskrimināciju.

10. Darbavietas saglabāšana neārstējami slimām personām

Neārstējami slimām personām būtu jāatļauj turpināt strādāt, ja ir šāda vēlēšanās.

11. Darba un privātās dzīves līdzsvars

Vēža pacientu vecāku un aprūpētāju jautājums būtu jārisina direktīvā par darba un privātās dzīves līdzsvaru.

12. Paliatīvā aprūpe

Komisijai būtu jānodrošina platforma paliatīvās aprūpes paraugprakses apmaiņai un jāatbalsta paliatīvās aprūpes pētniecība.

Vēža izpēte varētu kļūt veiksmīgāka un vēža ārstēšana efektīvāka, ja Eiropas izcilākie prāti strādātu kopā un pacientiem būtu iespēja iegūt labumu no panāktā progresa neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Tas attiecas uz vēža saslimšanām kopumā, bet jo īpaši uz bērnu saslimšanu ar vēzi un retu vēža diagnožu gadījumiem. Tāpat eiropiešu kopīgs darbs ir svarīgs personalizētākas medicīnas nodrošināšanā.