ETP grupas nostājas dokuments attiecībā uz Āfriku

Savstarpēji izdevīgas partnerības iespējas

Āfrika ir un arī turpmāk būs svarīgs ES partneris. Tā kā abi kontinenti atrodas tuvu viens otram, mums ir arī kopīga vēsture, kultūra un ģeogrāfija. Turklāt ES kopā ar tās dalībvalstīm ir Āfrikas lielākais partneris ikvienā jomā gan attiecībā uz tirdzniecību, ieguldījumiem un oficiālo attīstības palīdzību (OAP), gan arī humāno palīdzību un drošību. Izkļūstot no Covid-19 pandēmijas un globālās ekonomikas recesijas, gan ES, gan Āfrika saskaras ar aizvien vairāk problēmām, kuras pieprasa saskaņotu reakciju. Šīs problēmas jo īpaši ir saistītas ar šādām tēmām: tirdzniecība, ieguldījumi un darbvietu radīšana; izglītība; klimata pārmaiņas; veselība, tostarp vakcīnu pieejamība; lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku; ilgtspējīga un efektīva attīstības sadarbība; iestāžu attīstība un pareiza pārvaldība; miers un drošība; ģeopolitiskās konkurences palielināšana; kā arī migrācija. Tomēr, pieaugot problēmu skaitam, rodas arī daudzas kopīgi izmantojamas iespējas. Gan ES, gan Āfrikai ir kopīgi jāizmanto šī izdevība, lai atjaunotu un uzlabotu situāciju pēc Covid-19 pandēmijas un tiešām sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tam būs nepieciešams pastiprināt abu pušu apņemšanos veidot ciešāku un efektīvāku partnerību, pamatojoties uz savstarpējām interesēm, stratēģiskām prioritātēm, strukturētu un efektīvu sadarbību un skaidriem ilgtermiņa mērķiem. Tāpēc Eiropas Tautas partijas grupa (ETP grupa) atbalsta ES un Āfrikas partnerību, kuras pamatā ir savstarpība, kopīga atbildība, solidaritāte, savstarpēja cieņa un līdztiesība.

 ES ir sākusi pāriet no novecojušās līdzekļu devēju un saņēmēju domāšanas uz partnerību, kurā iesaistītajiem ir vienlīdzīgi nosacījumi, sākot ar J.–C. Juncker vadītās Komisijas paziņojumu par jaunas Āfrikas un Eiropas alianses tapšanu, kam sekoja U. von der Leyen Komisijas 2020. gada kopīgais paziņojums “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku”, kurus Parlaments atkārtoti apstiprināja 2021. gada stratēģijā jaunai ES un Āfrikas partnerībai to  . PPE grupa atbalstīja šīs izmaiņas, jo tās sniedz iespēju abām pusēm īstenot savas intereses, vienlaicīgi nosakot kopīgas sadarbības jomas, kuras vienoti uzlabot. Tas atspoguļo mūsu kā centriski labējās kristīgo demokrātu politiskās grupas pamatvērtības: solidaritāti, subsidiaritāti un tādas politikas veidošanu, kura veicinātu kopējo labumu. ETP grupa uzskata, ka iepriekš nosaukto problēmu dēļ ES un Āfrikai būs:

• jāveicina tirdzniecība, ieguldījumi un darbvietu radīšana,
• jāatbalsta vienlīdzīga piekļuve pienācīgas kvalitātes izglītībai,
• jāpielāgojas klimata pārmaiņām un jāmazina to radītās sekas, kā arī jāreaģē uz vides problēmām,
• jāstiprina veselības aprūpes sistēmas, sagatavotību pandēmijām un vietēja mēroga vakcīnu ražošana,
• jāpārveido lauksaimniecība, lai parūpētos par pārtikas nodrošinājumu,
• jānodrošina gan attīstības, gan arī sniegtās palīdzības efektivitāte,
• jāsekmē institūciju attīstība un pareiza pārvaldība;
• jāveicina ilgstošs miers un drošība;
• jārisina ģeopolitiskās konkurences problēma Āfrikas kontinentā,
• jārisina problēmas, kas rada iemeslus migrācijai.

Tirdzniecība, ieguldījumi un darbvietu radīšana

ETP grupa atzinīgi vērtē ES 2021. gada tirdzniecības stratēģiju, kurā īpaša uzmanība pievērsta Āfrikai, ierosinot vairākus darbības virzienus, lai stiprinātu tirdzniecības un ekonomiskās saiknes starp abiem kontinentiem, un pastiprinot ES sadarbību ar Āfrikas valstīm. Ņemot vērā to, ka kopējais importa apjoms no Āfrikas ir 124 miljardu eiro apmērā, ES tai jau ir visatvērtākais eksporta tirgus, kā arī Eiropa ir Āfrikas lielākais eksporta tirgus un tās eksporta preču galvenais pircējs. Kopējā preču tirdzniecība starp 27 ES dalībvalstīm un Āfriku 2020. gadā sasniedza 225 miljardus eiro salīdzinājumā ar 115 miljardiem eiro lielo tirdzniecības apjomu ar Ķīnu un 38 miljardiem eiro – ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tomēr mums ir ievērojami jāsamazina ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, kas kavē ES un Āfrikas preču un pakalpojumu tirdzniecību. Lai to panāktu, ir nepieciešams dialogs par jaunām prasībām attiecībā uz produktiem un kvalitātes standartiem, kas ieviesti saskaņā ar zaļā kursa tiesību aktiem, kā arī ir jārunā par jauniem uzņēmumu atbildības pienākumiem, kas attiecas uz vides un sociālajiem standartiem.

Eiropas uzņēmumi vēl joprojām pilnībā neizmanto Āfrikas sniegtās ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas. Kā PPE grupa mēs esam apņēmušies mainīt šo tendenci, izmantojot paraugpraksi, kas iegūta no Āfrikas vadošajām valstīm G20 “Globālā pakta par Āfriku” ietvaros, sniedzot tehnisku atbalstu, lai mainītu tiesisko regulējumu un uzlabotu ieguldījumu vidi, kā arī novēršot šķēršļus, piemēram, cenšoties noslēgt nolīgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Arī mums ir jāpielāgojas. Mums jāpielāgo Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) darbs un instrumenti ieguldījumu vajadzībām Āfrikā, jo īpaši nodrošinot lielāku riska kapitālu un garantijas, lai veicinātu lielu ieguldījumu pieplūdumu, un vienlaikus saglabājot ES atbalstu mazāka mēroga vietējiem projektiem. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai Eiropas ieguldījumi tiktu papildināti ar pamanāmu ES klātbūtni un pastāvīgu politisko dialogu.

Sadrumstaloti tirgi, neefektīvi tranzīta režīmi un robežšķērsošanas procedūras precēm, pakalpojumiem un cilvēkiem, kā arī vāja reģionālās integrācijas saistību īstenošana kavē gan ārvalstu ieguldītāju darbību, gan arī Āfrikas uzņēmumu darbības uzsākšanu. PPE grupa aicina ES, ņemot vērā tās pieredzi Eiropas vienotā tirgus izveidē, nelokāmi atbalstīt Āfrikā paredzēto reģionālo, ekonomisko un politisko integrāciju. Ārkārtīgi svarīgi ir laikus, efektīvi un visaptveroši ieviest Āfrikas Brīvās tirdzniecības zonu (AfCFTA), kas saskaņā ar Āfrikas Savienības programmu 2063. gadam, kura stājās spēkā 2019. gada 30. maijā, ir pirmā desmitgades īstenošanas plāna (2014.–2023. gadam) pamatprojekts. Mēs uzskatām, ka ES un Āfrikai ir obligāti jāveicina reģionu tirdzniecība starp reģioniem; piemēram, pastiprinot politisko dialogu un sadarbību ar Āfrikas Savienību un tās dalībvalstīm. Mēs aicinām izvērtēt esošos ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst reģionālajai integrācijai un atbalsta to, kā arī ir saskaņā ar pašreizējo ES politiku, piemēram, ar CO2 samazināšanas mērķiem vai jauno kopējo lauksaimniecības politiku.

ETP grupa atbalsta ilgtermiņa perspektīvu par kontinentu brīvās tirdzniecības nolīgumu. Šajā nolūkā ciešās attiecības starp ES un dienvidu kaimiņreģionu varētu kalpot par paraugu, jo tās parāda, ka tirdzniecības politika var būt instruments, ar ko veicināt reģionālo integrāciju un stabilitāti, kā arī radīt abpusēji izdevīgu situāciju gan Āfrikai, gan ES. Tāpēc ETP grupa uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana, kurš attiektos ne tikai uz precēm, bet arī pakalpojumiem, uzlabotu ekonomikas attīstību dienvidu kaimiņreģionā un veicinātu Eiropas ieguldījumus.

Papildus tirdzniecībai un ieguldījumiem darbvietu radīšana Āfrikā ir vēl viena būtiska problēma, jo paredzams, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits 20 gadu laikā (no 2015. līdz 2035. gadam) pieaugs par 450 miljoniem. Šis iedzīvotāju skaita pieaugums, kā arī demogrāfiskās tendences būtiski ietekmēs dažādas norises, piemēram, cīņu pret klimata pārmaiņām, migrāciju, kā arī mieru un drošību. Lai risinātu jautājumu attiecībā uz strauji augošo iedzīvotāju skaitu, Āfrikā katru gadu ir nepieciešams radīt miljoniem jaunu darbvietu. Tirdzniecība un ieguldījumi Āfrikas valstīm pavērs jaunas iespējas radīt šīs darbvietas. Ņemot vērā iepriekš minēto, ETP grupa uzskata, ka vēl jo svarīgāk ir tas, ka ES atbalsta AfCFTA īstenošanu un turpina sadarboties ar Āfrikas valstīm, lai šajā kontinentā sekmētu un veicinātu privātos ieguldījumus. Āfrikas digitālā ekonomika jo īpaši paver iespējas palielināt darbvietu skaitu. Mūsu Āfrikas partneri aktīvi vēlas saņemt ES palīdzību Āfrikas digitālās infrastruktūras uzlabošanā un pienācīgas savienojamības un interneta piekļuves nodrošināšanā visā kontinentā. Tādēļ attiecībā uz Āfriku ETP grupa aicina Eiropas Komisiju iniciatīvas “Globālā vārteja” ietvaros īpašu uzmanību pievērst digitalizācijai.

Mēs atzinīgi vērtējam vispārējo preferenču shēmas (VPS) reformu un arī aktīvi strādāsim pie reformas, kas nodrošinās VPS atbilstību nākamās desmitgades mērķim, lai turpinātu palīdzēt Āfrikas saņēmējvalstīm attīstīt izturētspēju, dažādojot to ekonomiku, palielinot eksporta iespējas un radot darbvietas un izaugsmi. Turklāt ar Eiropas finanšu iestāžu palīdzību ir iespējams veicināt aizdevumus un pašu kapitāla finansējumu, nodrošinot piekļuvi mikrofinansējumam, kas var sniegt atbalstu uzņēmējiem, tostarp arī sievietēm, kuras veic uzņēmējdarbību.

Daudzpusējā līmenī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadītās tirdzniecības atbalsta iniciatīvas mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, veidot piedāvājuma puses spēju un ar tirdzniecību saistītu infrastruktūru, kas tām vajadzīga, lai īstenotu PTO nolīgumus un gūtu no tiem labumu, kā arī lai vēl vairāk paplašinātu šo valstu tirdzniecības iespējas. Šī iniciatīva ir svarīgs elements tirdzniecības attiecībās ar Āfriku, jo īpaši pēc Covid-19 krīzes. Tāpēc ETP grupa atkārtoti pauž savu atbalstu PTO vadītajiem tirdzniecības atbalsta iniciatīvas pasākumiem ES un Āfrikas valstu starpā. Turklāt PPE grupa uzsver, ka PTO un PTO noteikumu kopuma reforma un modernizācija ir svarīga ES un ĀS sadarbības joma, un sagaida, ka ES atbalstītais PTO direktors dr. Ngozi Okonjo-Iweala gūs rezultātus šajā jomā.

Atbalsts vienlīdzīgai piekļuvei pienācīgas kvalitātes izglītībai

Kā jau iepriekš minēts, līdz 2050. gadam Āfrikas iedzīvotāju skaits divkāršosies un šobrīd lielākā daļa Āfrikas iedzīvotāju ir jaunāki par 25 gadiem. Tāpēc, lai veicinātu ekonomikas attīstību, tieši jaunieši Āfrikai ir visvērtīgākie. Izglītība ir instruments, kas ļauj kontinentam izmantot šo resursu. Ja cilvēkiem tiek dotas pareizās iespējas, ikviens var sekmēt progresu, ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi. Tāpēc ETP grupa uzskata, ka visiem ir jānodrošina piekļuve kvalitatīvai izglītībai neatkarīgi no viņu dzimuma, sociālekonomiskā statusa, kultūras un reliģijas. Izglītība, tostarp profesionālā apmācība, ir horizontāls un holistisks jautājums, kas ietekmē visas IAM dimensijas un ir būtisks, lai īstenotu programmu 2030. gadam, kā arī veicinātu Āfrikas ekonomikas attīstību un piesaistītu ieguldījumus no ārvalstīm. Piekļuvi pienācīgas kvalitātes darbvietām var panākt tikai tad, ja Āfrikas darbaspēkam būs zināšanas un prasmes, kas strauji mainīgajā darba tirgū ir vajadzīgas.

Lai gan Covid-19 pandēmijas rezultātā izglītības stāvoklis pasaulē ir pasliktinājies, Āfrikā tas ir īpaši negatīvi ietekmējis izglītības jomu, un UNICEF lēš, ka 40% no visiem skolas vecuma bērniem Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā nespēj apmeklēt skolu, jo tās tika slēgtas Covid-19 pandēmijas dēļ. Satraukumu rada Pasaules Bankas norādītā informācija, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz izglītību varētu būt jūtama arī nākamajās desmitgadēs. Neraugoties uz to, ka 2020. gadā Āfrikas valdību ieguldījumu līmenis izglītībā bija 5% no IKP, kas bija otrais augstākais visos reģionos, tomēr izglītības sfēra joprojām ir cietusi. Jo īpaši pastāv bažas par izglītības pieejamību meitenēm un jaunām sievietēm, kā arī par viņu līdzdalību izglītības procesā un mācību iestāžu absolvēšanu, kas Āfrikā liecina par nepārprotamu dzimumu atšķirību izglītības ieguvē. Lai risinātu šīs problēmas, ETP grupa uzskata, ka izglītības jomā ir vajadzīgs veikt konkrētus pasākumus, piemēram, noteikt kritērijus un rādītājus, lai samazinātu analfabētismu un uzlabotu izglītības kvalitāti, kā arī visā Āfrikā atbalstīt un veicināt dzimumu līdztiesību izglītības jomā. ETP grupa paredz, ka Eiropas Komisija Āfrikā panāks būtiskas izmaiņas kvalitatīvas izglītības pieejamības jomā. Tas nozīmē, ka ES ir jāsadarbojas ne tikai ar valdībām, bet arī ar citām vietējām organizācijām, tostarp baznīcām un reliģiskām organizācijām, kuras nodrošina izglītību. Turklāt jāveic nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, elektrifikācijā un digitalizācijā, kas nepieciešami, lai visi bērni un jaunieši varētu apmeklēt skolas.

ETP grupa saprot, ka saskaņota regulējuma trūkums valstu līmenī kavē kvalitatīvu izglītību. Tādēļ ir jāpieliek lielākas pūles, lai mūsu partneriem sniegtu tehnisko palīdzību. Vienlaikus tiek uzsvērts, cik svarīgas ir stipendijas un akadēmiskās apmaiņas braucieni starp jauniešiem Āfrikā un ES, izmantojot prorammas Erasmus+ un Erasmus jaunajiem uzņēmējiem, kuras paredz arī skolotāju apmācību, nolūkā stiprināt izglītības struktūras. Ir svarīgi arī izveidot ciešāku saikni starp izglītību, prasmju attīstību un nodarbinātību, lai jaunieši varētu pilnībā iesaistīties darba tirgū. Tāpēc ETP grupa atbalsta un vēlas Āfrikā turpināt attīstīt arodmācības. Lai nodrošinātu, ka šie centieni izglītības un profesionālās apmācības jomā atbilst nodarbinātības iespējām, tiek plānots vēl vairāk veicināt Eiropas uzņēmumu veiktos ieguldījumus, lai radītu vajadzīgo darbaspēka pieprasījumu. Lai palīdzētu studentiem iekļauties ļoti mainīgajā darba tirgū, skolā ir jāapgūst digitālās prasmes. Vienlaikus arī pieaugušajiem vajadzētu būt iespējai apgūt jaunas prasmes. ETP grupa pievērš uzmanību mūžizglītības koncepcijai.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām un to radīto seku mazināšana, kā arī reaģēšana uz vides problēmām

Āfrika ir viens no reģioniem, kas visvairāk cieš no klimata pārmaiņu sekām, kaut gan tās ieguldījums globālās sasilšanas procesos ir vismazākais. Dabas katastrofas atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku dzīvi, iztikas līdzekļiem, mājokļiem un ekosistēmām, kā arī uz ekonomiku. Turklāt klimata pārmaiņu ietekme būs jūtama arī attiecībā uz mieru un drošību, kā arī migrāciju.

ETP grupa uzskata, ka palīdzēt Āfrikas valstīm pielāgoties, izstrādāt krīzes pasākumus un cīnīties pret klimata pārmaiņām ir ne tikai atbildība, kas izriet no Parīzes un citiem starptautiskajiem nolīgumiem, bet tas ir arī morāls pienākums. Tam būtu jāietver, piemēram, atbalsts dabā balstītiem un vietēja mēroga risinājumiem, tostarp iniciatīvām, kas saistītas ar projektu “Lielais zaļais mūris”, sistēmiska mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, piemēram, ar Kongo baseina atbalstam paredzētās iniciatīvas palīdzību, kā arī produktu ražošana, neveicot atmežošanu, un pret klimata pārmaiņām noturīgas lauksaimniecības ieviešana.

Piekļuve enerģijai un nākotnē gaidāmais enerģijas pieprasījums ir galvenie jautājumi, kas ES un Āfrikai būtu kopīgi jārisina. Pastāv milzīgs potenciāls attiecībā uz sadarbību tehnoloģiju jomā, atjaunojamās enerģijas projektiem un tīras enerģijas eksportu ūdeņraža veidā. Bieži vien ir vajadzīgas tehniskas konsultācijas par tiesību aktiem enerģijas tirgus jomā, kas būtu jāsniedz ES un Āfrikas sadarbības ietvaros, kā arī ir nepieciešams izstrādāt kopējus standartus. PPE grupa norāda, ka attiecībā uz Āfriku sadarbībai ilgtspējīgas enerģētikas jomā vajadzētu būt vienai no iniciatīvas “Globālās vārteja” galvenajām iezīmēm.

ETP grupa ir pārliecināta, ka ES būtu jāturpina sadarboties ar Āfrikas valstīm, reģionālajām organizācijām un Āfrikas Savienību, lai veicinātu ieguldījumus klimatam nekaitīgā infrastruktūrā un iniciatīvās, ilgtspējīgā lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas projektos. ES un Āfrikas partnerībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš dabas resursu un ekosistēmu ilgtspējīgai pārvaldībai, it īpaši stiprinot tiesisko regulējumu un veicinot inovatīvu, attiecībā uz klimatu pārdomātu un klimatnoturīgu lauksaimniecību, kā arī ilgtspējīgas globālās vērtības veidošanas ķēdes, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā tas ir paredzēts saskaņā ar PPE grupas pamatvērtībām.

Turklāt klimata pārmaiņu rezultātā ūdens var kļūt par ierobežotu resursu. Tādēļ PPE grupa lūdz piešķirt lielāku nozīmi diplomātijai ūdens resursu jomā. ES un Āfrikai kopīgi jāievieš ilgtspējīgi risinājumi ūdens resursu apsaimniekošanai, piemēram, rezervuāri un notekūdeņu attīrīšana. Klimata diplomātijai kopumā ir jākļūst efektīvākai, lai veicinātu saiknes starp iekšpolitiku, ārpolitiku un starptautisko politiku klimata jomā. Šajā jautājumā mēs atkārtoti uzsveram savu prasību valdības līmenī paredzēt ES klimata sūtņa amatu. Visbeidzot, vides un klimata aizsardzības iniciatīvām Āfrikā ir jāatbilst starptautiski saskaņotiem kopīgiem mērķiem, un to īstenošanā ir jāizmanto piemēroti instrumenti, piemēram, emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

Veselības aprūpes sistēmas, sagatavotības pandēmijām un vietēja mēroga vakcīnu ražošanas stiprināšana

Globālā Covid-19 pandēmija neatkāpjas, un ir jāturpina centieni palielināt vakcinācijas aptveres rādītājus un mazināt pandēmijas sekas. ES centieni apkarot šo slimību ir devuši taustāmus rezultātus, taču cīņa pret to neapstājas pie mūsu robežām. Āfrikai kā jaunietekmes un jaunattīstības kontinentam būs izšķiroša nozīme nākotnē gaidāmajā globālajā cīņā pret pandēmijām un sabiedrības veselības problēmām. ES kā vienota Eiropas komanda Covid-19 pandēmijas laikā ir parādījusi vēl nepieredzētu starptautisko solidaritāti un līdz 2021. gada beigām visā pasaulē ir izdalījusi vairāk nekā 300 miljonus vakcīnu devu. ETP grupa atzinīgi vērtē to, ka ES un tās dalībvalstis ir mobilizējušas 8 miljardus eiro, lai palīdzētu Āfrikai novērst Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, uzsākušas iniciatīvu Āfrikas atveseļošanas atbalstam, t. i., piedāvājot finanšu un tehniskās zināšanas, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem uzņēmējiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī tās ir cieši apņēmušās sadarboties, lai Āfrikā veicinātu pirmās nepieciešamības medicīnas preču ražošanu, vakcīnu ražošanu vietējā mērogā un noturīgas veselības aprūpes sistēmas. Tomēr mēs joprojām uzskatām, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai Āfrikā atvieglotu vienkāršu un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi vakcīnām un veselības aprūpei. Tostarp ir jāietver aktīvs atbalsts videi, kas ļauj izveidot iespējas ražot vakcīnas vietējā mērogā, un gatavības stiprināšana, vietējo veselības aprūpes speciālistu apmācība un reaģēšanas spēju palielināšana, kā arī valstīm ar vājām veselības aprūpes sistēmām jānodrošina piekļuve medicīniskajam aprīkojumam un piederumiem. Tāpat mēs uzskatām, ka būtu jāatbalsta baznīcas un reliģiskās kopienas, jo tām pandēmijas laikā var būt izšķiroša nozīme sadarbībā ar vietējām kopienām. Lai pārvarētu globālo pandēmiju, mums ir jānodrošina, ka mūsu Āfrikas partneri attīsta savas iespējas tikt galā ar šo slimību.

Lauksaimniecības pārveide ar mērķi rūpēties par pārtikas nodrošinājumu

PPE grupa pauž viedokli, ka ES un Āfrikai vajadzētu būt kopīgam mērķim mainīt veidu, kādā mēs ražojam, izplatām saražoto un to patērējam. Tas ir īpaši acīmredzams attiecībā uz pārtiku. Mēs ne tuvu nesasniedzam 2. IAM, t. i., līdz 2030. gadam panākt bada izskaušanu, jo tas pastāvīgi pieaug kopš 2014. gada. Turklāt nepietiekama uztura izplatības rādītāji ir ļoti satraucoši. Faktiski Covid-19 pandēmija ir saasinājusi abas šīs problēmas. Divi no desmit Āfrikas iedzīvotājiem nesaņem pietiekamu uzturu. Šī problēma iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ kļūs tikai aktuālāka, un vairākas prognozes paredz, ka līdz 2050. gadam Āfrikas iedzīvotāju skaits divkāršosies līdz 2,5 miljardiem, proti, sasniedzot 20% no pasaules iedzīvotāju skaita. PPE grupa uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES un Āfrika kopīgi risinātu šo problēmu. Sadarbībai starp ES un tās Āfrikas partneriem jākoncentrējas uz galvenās problēmas – nepietiekama pārtikas nodrošinājuma – risināšanu, piemēram, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus ilgtspējīgā lauksaimniecības pārveidē, kas nodrošinās Āfrikas lauksaimniekiem līdzekļus, lai padarītu lauksaimniecību izturīgu pret klimata pārmaiņām, vienlaikus uzlabojot ražīgumu un palielinot mazo lauksaimnieku ienākumus, kuri ir Āfrikas lauksaimniecības pamats. Šajā sakarībā mēs arī uzsveram publiskā un privātā sektora partnerības un mikrofinansējuma lielo potenciālu, lai vēl vairāk palielinātu vietējo lauksaimnieku iespējas. Vēl viena problēma nepietiekama pārtikas nodrošinājuma kontekstā ir pienācīgu transporta tīklu trūkums. Tādēļ lauksaimnieki bieži vien nespēj piegādāt lauksaimniecības produktus tālāk par noteiktiem attālumiem. Tāpēc PPE grupa mudina ES vēl vairāk iesaistīties, lai atvieglotu lauksaimnieku piekļuvi tirgum. Tirdzniecība, ievērojot taisnīgus nosacījumus, ir pamats Eiropas eksportam un importam arī pārtikas un citu lauksaimniecības produktu gadījumā. Vienlaikus mums ir jānodrošina, ka lauksaimniecības produktu eksports nav pretrunā mērķim, kas paredz Āfrikā izveidot noturīgāku pārtikas nozari.

Turklāt, lai ievērojami samazinātu Āfrikas pašreizējo atkarību no pārtikas, sēklu, mēslošanas līdzekļu un pesticīdu importa, ES var sniegt savu ieguldījumu, nodrošinot finansiālu un tehnisku atbalstu, politikas dialogu, zināšanu apmaiņu, jaunas tehnoloģijas, kā arī inovāciju veicināšanu Āfrikā . Piemēram, centieni būtu jākoncentrē uz piekļuvi ūdenim, kas ir lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma pamats. Jo īpaši mēs atbalstām apūdeņošanas sistēmu un sēklu banku izveidi, lai saglabātu ģenētisko daudzveidību. Tie ir būtiski pasākumi, kuri ir ārkārtīgi svarīgi, lai turpinātu attīstīt Āfrikas lauksaimniecības nozari, kas ir viens no svarīgākajiem nodarbinātības avotiem visā kontinentā un piedāvā iespējas vietējo kopienu iedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm. Tādējādi, ņemot vērā mūsu rīcībā esošās nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, PPE grupa aicina Eiropu un Āfriku izrādīt politisko gribu izskaust badu Āfrikas kontinentā.

Attīstības efektivitātes un sniegtās palīdzības lietderīguma nodrošināšana

PPE grupa ir pārliecināta, ka ES ir pieņēmusi pareizu lēmumu par pieejas maiņu attiecībā uz Āfriku, sākot ar pāreju no līdzekļu devēja domāšanas uz līdztiesīgu partnerību, kurā abas puses īsteno savas intereses, bet nosaka kopīgas sadarbības jomas, kurās tās sniedz savu ieguldījumu. Nepieciešamība noteikt kopīgas sadarbības jomas ir īpaši svarīga attīstības sadarbībā, lai nodrošinātu attīstības efektivitāti un sniegtās palīdzības lietderīgumu. Diemžēl ES attīstības sadarbība ar Āfriku joprojām nav pietiekami saskaņota ar partnervalstu centieniem un vietējām vajadzībām, kā arī nav pietiekami koordinēta ar citu partneru centieniem. Turklāt mēs esam konstatējuši, ka attīstības sadarbība ir jāīsteno vēl efektīvāk, izmantojot ES partneru iestādes un sistēmas, kā arī vietējos iesaistītos un pilsonisko sabiedrību, piemēram, iesaistot pilsonisko sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, baznīcas un reliģiskās organizācijas, tādā veidā nodrošinot demokrātisku valstu atbildību un visu ieinteresēto personu iekļaušanu. Tāpēc mēs stingri atbalstām Eiropas komandas pieeju, kuras mērķis ir apvienot ES, tās dalībvalstu un finanšu iestāžu resursus un kurai ir jākļūst par vispārēju normu. Elastīga pieeja sadarbībai attīstības jomā, radot iespējas likt lietā novatoriskus attīstības sadarbības instrumentus un metodes, var palīdzēt maksimāli palielināt attīstības efektivitāti un sasniegtos rezultātus. No otras puses, Āfrikas valdībām ir jāpilda savi pienākumi un jārada vide, kurā attīstības sadarbībai var būt reāla ietekme.

Tāpēc, lai atjaunotu un uzlabotu Āfrikas stāvokli pēc Covid-19 pandēmijas un risinātu lielākās problēmas, ar kurām tā saskaras, ES kā demokrātijas starptautiskajai dalībniecei būtu koordinēti jāizmanto savs spēcīgais instrumentu kopums un palīdzības veidi, lai varētu sadalīt uzdevumus un nepieļaut palīdzības sadrumstalotību, kā arī jānosaka prioritātes, saistībā ar kurām tā var efektīvi nodrošināt ietekmi ar lielāko pievienoto vērtību. ES būtu jāapdomā, kādi jauni atbalsta veidi ir iespējami, lai panāktu lielāku sniegtās palīdzības efektivitāti, piemēram, attīstības palīdzību var padarīt atkarīgu no sadarbības ar ES tādos jautājumos kā cilvēktiesības, demokrātija, pareiza pārvaldība, cīņa pret cilvēku tirdzniecību un ieroču nelikumīgu tirdzniecību un migrācijas pārvaldība, kā arī ir iespējams ES dalībvalstu starpā palielināt attīstības sadarbības kopīgās plānošanas apjomu. ETP grupa aicina kopā ar mūsu partnervalstīm regulāri pārskatīt kopīgi saskaņotos attīstības mērķus, lai novērstu to trūkumus. Mēs atbalstām arī sadarbības izbeigšanu, ja mērķi, par kuriem panākta vienošanās, ilgākā laika posmā tiek pārkāpti. PPE grupa šajā sakarā uzsver, ka minētās vērtības – cilvēktiesības, demokrātija un pareiza pārvaldība – ir savstarpēji izdevīgas. Turklāt ES un Āfrikas programmā būtu jāizmanto īpašās zināšanas, kuras sniedz mazāki iesaistītie gan no ES, gan Āfrikas, piemēram, pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskās organizācijas. Partnerību dažādošana starp vispāratzītajiem tradicionālajiem sadarbības dalībniekiem un kvalificētiem jaunpienācējiem, kuriem ir vērtīgas zināšanas attiecīgajā jomā, ES dalībvalstu un Āfrikas valstu starpā pozitīvi ietekmētu attīstības sadarbības efektivitāti un atbildību par darbības programmu.

Institūciju attīstības un pareizas pārvaldības sekmēšana

Dažās Āfrikas valstīs ir tādas nopietnas problēmas kā vāja stratēģiskā pārvaldība, nestabilas valsts struktūras, nepietiekama piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un nopietni trūkumi demokrātijas un tiesiskuma jomā – īpaši korupcija –, kuras kavē šo valstu ilgtspējīgu attīstību. Šīs problēmas vairo sabiedrisko pakalpojumu, piemēram, cita starpā izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes, tieslietu un drošības garantiju, trūkumu un neefektivitāti. Tādēļ ES Āfrikas valstīs ir jāpalīdz stiprināt to iestādes un pārvaldību, kā arī apkarot korupciju un nelikumīgas finanšu plūsmas. Veicinot iestāžu veidošanu, Āfrikas iedzīvotājiem būs pieejami kvalitatīvāki sabiedriskie pakalpojumi.

ETP grupa uzskata, ka būtu jākoncentrējas nevis uz iestāžu eksportēšanu vai to izveides noteikšanu, bet gan uz jau esošo valsts pārvaldes iestāžu pareizas darbības veicināšanu. Ir svarīgi nodrošināt, ka valsts struktūras tiek izveidotas visā Āfrikas valstu teritorijā, jo īpaši visattālākajos reģionos, kuros iedzīvotāji visvairāk jūtas pamesti. Iestāžu veidošana un no tās izrietošā iedzīvotāju piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem ne tikai veicinās cilvēktiesību labāku ievērošanu, bet arī vairos iedzīvotāju uzticēšanos valstij. Šī uzticēšanās ir būtiska, lai palielinātu publiskā sektora ieņēmumus.

Ilgstoša miera un drošības veicināšana

Abiem kontinentiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai Āfrikā tiktu panākts un uzturēts ilgstošs miers un drošība. Miers un drošība ir būtiski ne tikai, lai Āfrikā panāktu ilgtspējīgu ilgtermiņa attīstību, nodrošinot tirdzniecību starp reģioniem un visā Āfrikā iekšējo , ieguldījumus un plaša mēroga darbvietu radīšanu, kā arī garantējot pārtikas nodrošinājumu un izglītību, bet tie ir nepieciešami arī, lai nodrošinātu Eiropas drošību un novērstu nelikumīgu migrāciju. ETP grupa saskata vairākus šķēršļus miera un drošības uzturēšanai Āfrikas kontinentā, jo īpaši situācija Lielo ezeru reģionā un pašreizējie konflikti Tigrajā, Etiopijā, kā arī Mozambikas ziemeļu provincē Kabo Delgado.

Sāhelas reģions, kas stiepjas no Mauritānijas līdz Sudānai un kurā dzīvo 150 miljoni cilvēku, rada īpašas bažas saistībā ar mieru un drošību, un tam ir svarīga nozīme ne tikai no stratēģiskā un drošības viedokļa, bet arī ES robežu pārvaldībā, jo tas ir nozīmīga tranzīta zona ES ārējo robežu virzienā. Šajā reģionā novērojamā valstu nestabilitāte, par ko liecina apvērsumi Mali, Sudānā un Burkinafaso, īpaši apdraud kopējo stabilitāti. Turklāt Āfrikas un Eiropas drošību apdraud arī ar grupu, kas pazīstama kā “Islāma valsts”, saistīto bruņoto grupējumu darbību skaita palielināšanās gan Sāhelas reģionā, gan arī visā Āfrikas kontinentā, un šo grupu mērķis ir izveidot jaunu tā dēvēto kalifātu apgabalos, kuros nav valsts statusa vai arī tā ieviešana ir bijusi nesekmīga, kā tas pašlaik notiek Čada ezera baseina teritorijā. Tomēr, neraugoties uz ES un tās dalībvalstu ievērojamajiem centieniem nodrošināt stabilitāti, diemžēl drošības situācija pasliktinās, un reģionā, kuru jau ir skārusi endēmiskā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā un politiskā atstumtība, situācija joprojām turpina s pasliktināties. ES stratēģiski nozīmīgas teritorijas ir ne tikai Sāhelas reģions, bet arī Āfrikas rags un Gvinejas līcis, kur iepriekšējo gadu laikā ir izplatījies pirātisms. Šajā sakarībā ETP grupa uzsver un pauž stingru atbalstu ES īpašajam pārstāvim Sāhelā un ES īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā attiecībā uz miera un drošības, kā arī stabilitātes un attīstības veicināšanu Āfrikā.

ETP grupa arī uzskata, ka islāma terorisms un kristiešu un citu reliģisko grupu vajāšana visā kontinentā joprojām rada draudus drošībai. Turklāt problēma ar radikalizāciju, kas galvenokārt skar jauniešus, būtu jārisina, uzlabojot valstu pārvaldību un nodrošinot viņiem piekļuvi izglītībai. Mēs ņemam vērā arī to, ka palielinās konkurence par ierobežotajiem resursiem, un klimata pārmaiņas to tikai pastiprina. Tas varētu pasliktināt pastāvošos etnisko grupu konfliktus un palielināt militāros konfliktus par tādiem resursiem kā zeme vai ūdens, kas vēl vairāk destabilizētu skartās valstis. Turklāt nelikumīgas militāras varas maiņas, pārejas posma organizētā noziedzība, slikta valstu pārvaldība, etniskie konflikti un cilvēktiesību pārkāpumi apdraud nestabilas un jaunattīstības valstis, kurām ir grūtības garantēt iedzīvotājiem nepieciešamo drošību. Tādēļ ir svarīgi Āfrikā veidot un stiprināt demokrātiskas struktūras.

Eiropas un starptautiskajai palīdzībai ir būtiska nozīme, lai Āfrikas valstis varētu garantēt savu drošību. Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros ES Āfrikā pašlaik ir iesaistījusies 11 militārās operācijās un civilās misijās. Tomēr ir nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai turpinātu attīstīt Āfrikas miera un drošības sistēmu (APSA). Lai gan ES KDAP ietvaros jau tiek sniegts būtisks ieguldījumu konfliktu novēršanā un miera veidošanā visā Āfrikas kontinentā, tās valstīm ir jārada vajadzīgie apstākļi, lai nodrošinātu, ka kopīgie centieni gūst panākumus. Attiecībā uz APSA īpaši svarīgi ir stiprināt konfliktu novēršanas, konfliktu pārveides un miera veidošanas spējas, kā arī veicināt reģionālo ekonomikas kopienu un to reģionālo mehānismu spējas šajās jomās. Šajā sakarībā mēs ļoti atzinīgi vērtējam Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) pastāvīgos centienus aizsargāt un aizstāvēt demokrātiju un stabilitāti. Mēs arī uzsveram, ka, lai miers būtu ilgtspējīgs, konfliktu risināšanā ir pilnībā jāiesaista visas ieinteresētās personas. Šajā sakarībā ETP grupa atkārtoti pauž atbalstu ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijām Nr. 1325 un 2250, kā arī sieviešu un jauniešu pilnīgai iesaistīšanai miera procesos Āfrikas kontinentā. Turklāt baznīcām un reliģiskajiem līderiem ir nozīmīga loma starpniecībā konfliktu risināšanai, miera veidošanā un samierināšanā, jo īpaši veicinot dialogu dažādu reliģiju pārstāvju starpā.

Drošības sektora reformās īpaša uzmanība būtu jāpievērš korupcijas apkarošanai bruņotajos spēkos, kā arī jānodrošina, ka tie ievēro starptautiskās humanitārās tiesības. Turklāt PPE grupa arī mudina Āfrikas Savienību uzlabot tās Politiskās drošības komitejas saskaņotību ar ANO Drošības padomes pamatnostādnēm, lai palielinātu Āfrikas valstu klātbūtni ANO Drošības padomē. Mēs, ETP grupa, joprojām esam kopīgi apņēmušies nopietni iesaistīties Āfrikas drošības panākšanā, izmantojot integrētu un pienācīgi koordinētu pieeju, kuras pamatprincips ir ļaut Āfrikai uzņemties atbildību par savu drošību. PPE grupa uzskata, ka KDAP operācijas un misijas ir regulāri jāizvērtē, balstoties uz to attiecīgajiem mērķiem un sniegto ieguldījumu ES vispārējā integrētajā pieejā. Turklāt mēs mudinām iedarbināt Eiropas Miera mehānismu (EPF), kas sedz ar militāro un aizsardzības jomu saistītos izdevumus, izmantojot ES dalībvalstu budžetus, lai tādā veidā atbalstītu militāras miera atbalsta operācijas Āfrikas partnervalstīs un reģionos, vienlaikus nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu. Konfliktu un nestabilitātes novēršana ir būtiska, lai izpildītu saistības attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un nodrošinātu, ka neviens netiks atstāts novārtā. Tāpēc mēs iestājamies, lai tiktu lietota integrētāka pieeja, kas apvieno humāno palīdzību, sadarbību attīstības jomā un miera veidošanu, izstrādājot plašu politikas sistēmu – “trīskāršo saikni”.

Turklāt attiecībā uz drošību katra cilvēka individuālā drošība un drošums ir vienlīdz svarīgi, kā valstu un kontinentu drošība. PPE grupa ir apņēmusies Āfrikas kontinentā apkarot vardarbību, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, izmantojot divpusējus un daudzpusējus forumus, tostarp ES un ANO iniciatīvu “Spotlight”. Ir ļoti svarīgi cīnīties pret seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp cilvēku tirdzniecību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām.

Āfrikas kontinenta ģeopolitiskās konkurences problēmu risināšana

PPE grupa norāda uz pieaugošo ģeopolitisko konkurenci un citu dalībnieku, jo īpaši Ķīnas un Krievijas, pieaugošo klātbūtni Āfrikā, bet uzskata, ka to ekonomiskā un militārā klātbūtne un darbības, kuras nav pakļautas jebkādiem normatīviem ierobežojumiem, ilgtermiņā daudzos aspektos nesniedz derīgu ieguldījumu ilgtspējīgā Āfrikas ekonomikas un sociālajā attīstībā. PPE grupa uzskata, ka jebkāda vienpusēja ekonomiskā, finansiālā un tehniskā atkarība, kas nav vērsta uz tiesiskuma veicināšanu un cīņu pret korupciju, ir neproduktīva pieeja, ja mērķis ir uzlabot Āfrikas iedzīvotāju vispārējos dzīves apstākļus. Turklāt Ķīna izmanto savu ietekmi un Āfrikas valstu atkarību, lai turpinātu virzīt savu politisko plānu izpildi, tādējādi arī Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī nodrošinot Āfrikas atbalstu savai politikai attiecībā uz kaimiņvalstīm. Šī tendence ir bijusi acīmredzamāka īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, kad valstis, lai mazinātu tās negatīvās sociālekonomiskās sekas, paļāvās uz ātrajiem aizdevumiem un medicīnas precēm no Ķīnas.

Papildus Ķīnai arī Krievija arvien vairāk iesaistās kontinenta norisēs, jo īpaši aizsardzības un drošības jomā, tostarp ieroču tirdzniecībā. Tas skaidri iezīmējās gan pirmajā Krievijas un Āfrikas samitā, kas notika 2019. gada oktobrī un pēc kura Krievijas prezidents Vladimirs Putins vienojās par militārtehniskās sadarbības nolīgumiem ar vairāk nekā 30 Āfrikas valstīm, gan arī ar neseno militārās sadarbības nolīgumu parakstīšanu ar Nigēriju un Etiopiju. Turklāt Krievija Āfrikā izmanto privātus un slepenus rīcībspēkus, tā saukto “Wagner Group”, lai veicinātu savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanu bez darbības programmām Āfrikas kontinentam, kurām būtu pozitīva ietekme. Āfrikas valdības nevar vienlaikus sadarboties gan ar Krieviju militārajā jomā, gan arī ar ES drošības un aizsardzības jomā, jo Krievijas iesaiste draud Āfrikā saasināt nestabilitāti un apdraudēt Eiropas centienus drošības jomā. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi cieši uzraudzīt šīs darbības un atkārtoti izvērtēt ES sadarbību ar attiecīgajām valstīm. Turklāt šādai pieaugošai galvenokārt ekonomisku un ģeopolitisku apsvērumu vadītu ārējo rīcībspēku klātbūtnei ir nepieciešama ES atbildes stratēģija, lai saglabātu sasniegumus, kuri Āfrikā jau gūti ES centienu rezultātā, kā arī lai aizstāvētu tās intereses un palielinātu tās pamanāmību.

ETP grupa uzskata, ka šāda stratēģija daudz vairāk uzsvērtu Āfrikas pilsoniskās sabiedrības un tās Eiropas partneru sadarbību, skaidri izklāstot sasniegumus un ilgstošos ieguvumus, kurus sniedz cieša sadarbība ar Eiropu. Pamatojoties uz cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un atbildību, pārredzamu un reaģētspējīgu pārvaldību un cīņu pret korupciju, kas ir svarīgi elementi, lai Āfrikā nodrošinātu stabilu un iekļaujošu politisko, sociālo un ekonomisko vidi, ES ir jāveic koordinācija ar valstīm, kuras patiesi ir ieinteresētas, lai Āfrikas kontinentā notiktu veiksmīga un pozitīva ilgtermiņa attīstība. Mums kā ES mūsu partnervalstīm ir jāpiedāvā ilgtspējīgas alternatīvas, kā noteikts, piemēram, stratēģijā “Globālā vārteja”, kuras mērķis ir veicināt ieguldījumus infrastruktūrā un mazināt atkarību no ārvalstīm. Turklāt ES ir jāstiprina tās politiskais profils un pamanāmība.

Migrācijas pamatcēloņu risināšana

Migrācija no Āfrikas valstīm Eiropai rada gan problēmas, gan iespējas. Ekonomiskās attīstības pamatā esošās tendences, demogrāfiskās pārmaiņas, globalizācija, transporta un sakaru iespējas, kā arī politiskā nestabilitāte nozīmē, ka Āfrikas iedzīvotāji arī turpmāk jebkādā veidā mēģinās iekļūt ES, lai meklētu patvērumu un atrastu labāku dzīvi, t. i., lai migrētu ekonomisku apsvērumu dēļ vai lai apvienotos ar savām ģimenēm. Tomēr lielākā daļa Āfrikas migrācijas notiek kontinenta iekšienē. Lai vispār izvairītos no tā, ka Āfrikas iedzīvotāji ir spiesti pamest savas mājas, PPE grupa uzskata, ka ES un Āfrikai obligāti ir kopīgi jārisina migrācijas pamatcēloņi. Ja iepriekš minētās problēmas ir saistītas ar tādiem apstākļiem kā tirdzniecība, ieguldījumi un darbvietu radīšana, piekļuve pienācīgas kvalitātes izglītībai, nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām un vides problēmas, veselības aprūpes sistēmu uzlabošana, lauksaimniecības pārveide, attīstības un sniegtās palīdzības efektivitātes nodrošināšana, institūciju attīstība un pareiza pārvaldība, miers un drošība, kā arī ģeopolitiskā konkurence Āfrikas kontinentā, un tās tiek pienācīgi risinātas, Āfrikas iedzīvotāju migrācija uz Eiropu var tikt būtiski samazināta. Abiem kontinentiem būtu jāstiprina sadarbība, kuras pamatā ir cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošana, sadarbības principi, solidaritāte un kopīgas atbildības uzņemšanās. Tādēļ attiecībā uz konkrētu rīcību ES būtu cieši jāsadarbojas ar Āfrikas atbildīgajām iestādēm, lai novērstu migrācijas pamatcēloņus, īstenotu efektīvu likumīgas migrācijas politiku, ņemtu to vērā, izstrādājot ES attīstības sadarbības plānu, uzlabotu sadarbību robežu pārvaldības jomā, cīnītos pret nelikumīgā migrācijā iesaistītajiem cilvēku tirgotājiem un kontrabandistiem, kā arī noslēgtu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumus starp ES un Āfriku, iespējams, ietverot arī neoficiālas vienošanās.

Stratēģisko prioritāšu īstenošana un novērtējamu rezultātu sasniegšana

Eiropas Savienībai Āfrikas drošība un stabilitāte ir ļoti svarīga. Mums ir vajadzīga jauna pieeja, lai turpinātu attīstīt demokrātiskas un daudzpusējas attiecības nolūkā risināt kopīgas problēmas un cieši sadarboties ar Āfrikas valstīm, kuras ir svarīgi starptautiskie partneri un rīcībspēki. Šajā dokumentā ir apzinātas desmit tādas jomas ES un Āfrikai , kurās ir sastopamas problēmas un iespējas, kā arī ir norādītas prioritāri veicamās darbības, lai izmantotu šīs iespējas un kopīgi risinātu problēmas. ETP grupa uzskata, ka gan ES, gan Āfrikai ir jāizpilda noteikti priekšnosacījumi, lai nodrošinātu, ka ES un Āfrika īsteno iepriekš izklāstītās stratēģiskās prioritātes un gūst precīzi novērtējamus rezultātus. Pirmkārt, ES un Āfrikai, pamatojoties uz savstarpīguma, abpusēja labuma, kopīgas atbildības un solidaritātes pamatprincipiem, ir nopietni jāapņemas veidot stratēģisku partnerību starp patiesi līdztiesīgiem dalībniekiem un kurā abas puses arvien vairāk atkāpjas no vienīgi līdzekļu devēja un saņēmēja lomām. Otrkārt, ES iestādēm un dalībvalstīm attiecībās ar Āfrikas kontinentu ir jārīkojas saskaņotāk un vienotāk, cieši sadarbojoties kopīgo prioritāšu īstenošanā. Treškārt un visbeidzot, ES un Āfrikai ir jācenšas labāk koordinēt interešu konverģenci un kopīgi noteikt konkrētus ilgtermiņa mērķus, strukturēt sadarbību un biežāk veikt dialogu visos valdības līmeņos, tostarp ir jāpadziļina arī sadarbības parlamentārā dimensija. ETP grupa ir pārliecināta, ka šīs pieejas un iepriekš izklāstīto stratēģisko prioritāšu apvienojums ļaus ES un Āfrikai veiksmīgāk atgūties pēc Covid-19 pandēmijas, un tas sniegts reālus rezultātus, no kuriem labumu gūtu gan abi kontinenti, gan to iedzīvotāji.