Eiropas Parlamenta konferencē prezentēja pilotprojekta rezultātus pārtikas atkritumu samazināšanai

2023.gada 29. jūnijā, Briselē notika konference “Kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos?”, kurā prezentēja Eiropas Parlamenta ETP grupas deputātes Ineses Vaideres iniciētā pilotprojekta rezultātus -  ekspertu izstrādātus risinājumus, kā veiksmīgāk samazināt labas pārtikas nonākšanu atkritumos.

Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības un patērētāji, Latvijā vidēji katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vismaz 100 kilogramus pārtikas. akcentē Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Eiropas Savienībā ik gadu tiek izmesta aptuveni trešdaļa no saražotās pārtikas 132 miljardu eiro vērtībā. Izsviežot labu pārtiku, tiek veltīgi patērēti vērtīgi dabas resursi, kas ļāva šo pārtiku saražot. Turklāt jaunākie dati rāda, ka pārtikas atkritumi ir atbildīgi par 7% ES CO2 izmešu. Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada tieši mājsaimniecības un patērētāji, izmetot pat vēl lietojamu pārtiku, tādēļ I. Vaidere izvēlējās problēmu sākt risināt tieši šajā līmenī. Līdz 2030. gadam ES ir apņēmusies uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apmēru un šī pilotprojekta rezultāti piedāvā praktiskas metodes, kā to panākt.

Konferenci atklāja I. Vaidere, dalībniekus uzrunāja arī Eiropas Parlamenta ETP grupas deputāts no Itālijas Herberts Dorfmans un Eiropas Komisijas Pārtikas jautājumu departamenta vadītāja Klēra Barija. Savukārt vairāki Eiropas līmeņa pārtikas atkritumu novēršanas eksperti izklāstīja pētījuma rezultātus, kas ļaus turpmāk īstenot efektīvākas pārtikas atkritumu samazināšanas programmas gan nacionālā, gan vietējā līmenī, piemēram, mājsaimniecībās un skolās.

Viens no būtiskākajiem ekspertu secinājumiem - pārtikas atkritumu mazināšanas rīki jāpielāgo vietējam kontekstam, paradumiem un kultūras normām. Savukārt izglītības saturā jāfokusējas uz konkrētām, gana vienkāršām ikdienas rīcībām.

Mājsaimniecībās jāvērš uzmanība uz katru no pieciem pārtikas aprites posmiem mājas apstākļos - pārtikas plānošanu, sagādi, uzglabāšanu, pagatavošanu un patēriņu. Attiecīgi jāpielieto tādas metodes kā iepirkšanās sarakstu veidošana, produktu izvietojums ledusskapī pēc derīguma termiņa, mērtrauku izmantošana, sarakstu uzturēšana par ledusskapja un pieliekamā saturu.

Paredzēts, ka nākamnedēļ Eiropas Komisija, balstoties uz izstrādāto pētījumu, nāks klajā ar priekšlikumu par saistošiem pārtikas atkritumu samazināšanas mērķiem Eiropas dalībvalstīm.

Priekšlikumus no 2021. gada oktobra līdz 2023. gada maijam izstrādāja 16 zinātnieki un eksperti no dažādām valstīm, apvienojoties Eiropas forumā patērētāju pārtikas atkritumu samazināšanai (European Consumer Food Waste Forum). Eksperti ievāca datus, izstrādāja pierādījumos balstītus risinājumus, kā arī apkopoja informāciju par noderīgiem labās prakses piemēriem, kas jau pierādījuši savu efektivitāti.

“Esmu gandarīta par paveikto un pārliecināta par praktisko ieguvumu Latvijai un visai Eiropai no šīm vadlīnijām. Novēršot pārtikas izniekošanu, varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi un atbalstīt trūcīgos,” norāda I. Vaidere.

“Novēršot pārtikas izniekošanu, varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi un atbalstīt trūcīgos.”

Pilotprojektus ES budžetā var iesniegt Eiropas Parlamenta deputāti, lai piesaistītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu risināšanas metodēm, taču tikai neliela daļa iesniegto priekšlikumu tiek atzīti par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu. I. Vaideres izstrādātie pilotprojekti atbalstu guvuši arī iepriekš, risinot tādus Latvijai nozīmīgus jautājumus kā Krievijas viltus ziņu apkarošana, negodprātīgas komercprakses novēršana ES vienotajā tirgū, kā arī ēku renovāciju veicināšana.