Eiropas Parlamenta deputāti oficiālā pasākumā Strasbūrā godina masu deportācijās cietušos, nostiprinot Eiropas Tautas partijas grupas iniciatīvu

2023.gada 14.jūnijā Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā, Francijā, notika piemiņas pasākums, kas veltīts padomju masu deportāciju upuriem un cietušajiem. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola sniedza uzrunu, uzsverot deportāciju nežēlības lielo apmēru: “Deportēti tika arī slimi un mirstoši cilvēki, kā arī vecākās paaudzes cilvēki”.

Šogad pirmo reizi piemiņas pasākums tiek organizēts kā oficiāls Eiropas Parlamenta notikums, pārņemot Eiropas Tautas grupas (ETP grupas) iniciatīvu, un uzskatāms par tradīciju, kas turpināsies ik gadu. “Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs, Baltijas valstis un Austrumeiropas valstis, kas bijām aiz dzelzs priekškara, beidzot esam sasnieguši tādu sapratnes līmeni Eiropas Parlamentā, Eiropas politiskajā elitē un akadēmiskajā sabiedrībā, ka pirmo reizi šeit notiek oficiāla piemiņas ceremonija. Tas ir kā atzīšanas akts.” uzsver S.Kalniete uzsver.

“Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs, Baltijas valstis un Austrumeiropas valstis, kas bijām aiz dzelzs priekškara, beidzot esam sasnieguši tādu sapratnes līmeni Eiropas Parlamentā, Eiropas politiskajā elitē un akadēmiskajā sabiedrībā, ka pirmo reizi šeit notiek oficiāla piemiņas ceremonija. Tas ir kā atzīšanas akts.”

Uzrunu teica arī Ivars Kaļķis, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs. “No 1941. gada jūnijā izvestajiem 15 400 Latvijas iedzīvotāju miruši gandrīz 40% no deportēto kopskaita. 1949.gada martā uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku, no kuriem 12% gāja bojā. Mums, kas esam izdzīvojuši un izturējuši Sibīrijas mocības, sāp, ka par šiem noziegumiem neviens nav saukts pie atbildības. Par šiem noziegumiem ir jāsauc pie atbildības Krievijas vadītāji un augstākās militārpersonas, tāpēc mēs, politiski represētie, atbalstam īpašā tribunāla par agresijas noziegumu izveidošanu.”, pauda I.Kaļķis.

Noslēdzošo uzrunu sniedza Eiropas Parlamenta deputāte Rasa Juknevičiene (ETP grupa), kas kopā ar Lietuvas deportēto kori uzstājās ar deportētajiem īpaši nozīmīgu dziesmu "Palinko liepa šalia kelio".

Pasākuma turpinājumā ikvienam klātesošajam  bija iespēja piedalīties emocionālā notikumā – padomju masu deportēto uzvārdu skaļas nolasīšanas, iedzīvinot un pieminot daudzus Baltijas valstīs un Polijā deportētos.

Īpašs pasākums deportēto godināšanai ar ziedu nolikšanu Eiropas Parlamentā notiek jau vairākus gadus pēc deputātes Sandras Kalnietes iniciatīvas. Pirms trīs gadiem S.Kalnietei kopā ar deputāti R. Juknevičieni izdevies īstenot ieceri papildināt piemiņas brīdi ar deportēto vārdu skaļu nosaukšanu.

Eiropas Parlamenta deputāti Strasbūrā arī nolika ziedus pie padomju totalitārā komunisma pirmo masu deportāciju upuriem veltītās piemiņas plāksnes Eiropas Parlamentā, kas pēc Baltijas valstu deputātu ierosmes izveidota 2006.gadā.