Ārlietas

Ar skatu pāri Eiropas robežām

Mūsu Ārpolitikas darba grupa ietekmē Eiropas Savienības ārpolitiku un drošības politiku. Tā sagatavo ziņojumus par to, kā tiek tērēti Eiropas līdzekļi, un atbalsta Eiropas Parlamentu lēmumos par starptautiskiem nolīgumiem. Tā ir sekmējusi ES centienus nosargāt ES ārējās robežas, uzstājot uz Eiropas Aizsardzības savienības izveides un vīzu režīma liberalizācijas un aktīvi pie tā strādājot. Mūsu prioritāte ir arī Rietumbalkāni. Mēs gribam, lai šī reģiona valstis tuvinātos ES, īstenojot reformas, lai garantētu tiesiskumu, cīnītos pret korupciju un nodrošinātu, ka tiesu sistēma ir neatkarīga.

Priekšsēdētājs

Komitejas šajā Darba grupā

Ārlietas

Attiecību nostiprināšana ar trešām valstīm Komiteja cieši uzrauga jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām trešās valstīs, ietekmē to, kā aģen...

Attīstība

Ietekme uz ES attīstības palīdzību Praktiskajā darbībā šī komiteja ir atbildīga par lēmumiem, kā tērēt ES attīstības palīdzības budžetu, un uzrauga, kā Eiropas Komisijas,...

Cilvēktiesības

Cilvēktiesību izvirzīšana politikas priekšplānā Ārējās attiecībās Eiropas Savienība ir apņēmusies aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības, pamatojoties uz s...

Drošība un aizsardzība

Stabilitātes saglabāšana ES kaimiņvalstīs Praktiskajā darbā šī komiteja palīdz Ārlietu komitejai jautājumos, kas saistīti ar kopējā ārp...

Starptautiskā tirdzniecība

Atbildīga tirdzniecības politika Lisabonas līgums piešķir Eiropas Parlamentam (EP) izšķirošu lomu ES tird...

Saistītās pozīcijas

Ārlietas

Related Position Papers

Flags of Ukraine and the European Union
publikacijas 05.04.2022

ETP grupas politikas nostādnes saistībā ar tūlītēju reakciju uz notiekošo Krievijas iebrukumu un agresiju Ukrainā

2022. gada 24. februārī ar Krievijas bez iemesla uzsākto un nepamatoto karu un agresiju, kas ir starptautisks noziegums pret Ukrainu, ģeopolitiskā realitāte Eiropā tika krasi mainīta. Ukraina līdz šim ir izrādījusi nepieredzēta līmeņa pretošanos un noturību un nav ļāvusi Krievijai spēt sasniegt tās sākotnējo kara mērķi. Eiropas Savienība reaģēja ātri un izlēmīgi, ieviešot vēl nepieredzētas sankcijas, kas skar Krieviju un tās līdzdalībnieci Baltkrieviju. Visas analīzes norāda uz to, ka šis karš būs ilgs. Tādēļ, lai palīdzētu pēc iespējas ātrāk to izbeigt, ir vēl vairāk jāpalielina spiediens, kuru starptautiskā sabiedrība izdara uz Krievijas režīmu. Galvenās politikas nostādnes turpmākai rīcībai:   ES un dalībvalstīm jāpiegādā ieroči un jāpalīdz Ukrainai aizstāvēties. ES jāturpina izmantot Eiropas Miera mehānismu un visus citus iespējamos veidus, lai palīdzētu ar ieroču piegādi. Civiliedzīvotājiem, kuri bēg no uzbrukumiem, ir jāizveido droši humanitārie koridori, kā arī ir nepieciešams stiprināt ES humānās palīdzības tīklus Ukrainā (attiecībā uz degvielu, pārtiku, zālēm, elektroģeneratoriem un mobilajām nometnēm). Ir jāatver arī zaļie zemes koridori, lai Ukrainā ievestu visu, kas vajadzīgs lauksaimnieciskās ražošanas palielināšanai (piemēram, pesticīdus, mēslošanas līdzekļus), un izvestu no Ukrainas visus lauksaimniecības produktus, kurus joprojām var eksportēt. Tagad ir īstais brīdis, lai ieviestu papildu sankcijas:   aicina nekavējoties un pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes embargo, pilnībā atteikties no “Nordstream 1” un “Nordstream 2” un iesniegt plānu, ar kuru īstermiņā varētu arī turpmāk nodrošināt ES energoapgādes drošību; Krievijas bankas, kas iesaistītas naftas un ogļu tirdzniecībā, arī būtu jāatslēdz no SWIFT sistēmas; Dalībvalstīm visiem kuģiem, kuru galapunkts vai nākamā piestāšana ostā būs Krievijā, jāliedz piekļuve visām ES ostām. Mūsu infrastruktūru nedrīkst izmantot, lai atbalstītu kara mašinēriju; dalībvalstīm būtu jāizraida savās valstīs izvietotie Krievijas vēstnieki un pēc iespējas jāmazina Krievijas diplomātiskā klātbūtne; pret Baltkrieviju ierosinātajām sankcijām ir jāatbilst tām, kas ieviestas pret Krieviju, lai novērstu jebkādas nepilnības, kas V. Putinam ļauj izmantot A. Lukašenko atbalstu sankciju apiešanai (piemēram, bankām vai naftas produktu eksportam uzlikto sankciju apiešanai); ir nepieciešams ieviest sekundāras sankcijas pret visām struktūrām, kuras palīdz Krievijas un Baltkrievijas režīmiem apiet sankcijas; dažu valstu nostājai, ar ko tās atbalsta vai atturas no V. Putina režīma un agresijas nosodīšanas, ir jārada sekas; sankcijas būtu jāatceļ tikai tad, kad pēdējais okupācijas spēku karavīrs ir atstājis Ukrainas teritoriju tādā kārtībā, kā tas paredzēts pēc vienošanās ar Ukrainas konstitucionālo valdību. Ukrainas kandidātvalsts statuss: pēc Ukrainas oficiālā pieteikuma dalībai ES, kas tika iesniegts 2022. gada 28. februārī, un pēc Eiropadomes lēmuma, kas izdarīts 10. un 11. martā un kurā ir atzīts, ka Ukraina pieder mūsu Eiropas ģimenei, Eiropas iestādēm būtu jāstrādā pie tā, lai Ukrainai nekavējoties tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss un lai nepieļautu, ka Ukrainas un tās iedzīvotāju leģitīmās cerības kļūst par upuri naidīgajām Krievijas prasībām, ar kurām viņi pašlaik saskaras; turklāt iestādēm būtu jāstrādā, lai, ievērojot asociācijas nolīguma pamatprincipus, panāktu paātrinātu Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū saskaņā ar formulu “viss, izņemot iestādes”; ir nepieciešams Māršala plānam līdzīgs fonds, ar kura palīdzību Ukrainu varēs atjaunot pēc kara. Šāda ziņa ukraiņiem dos cerību. Šim fondam vajadzētu būt dāsnam, un tas būtu jāfinansē gan Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, gan ar līdzekļu devēju iemaksām un Krievijas kompensācijām par kara postījumiem, tostarp ar Krievijas aktīviem, kas konfiscēti, piemērojot sankcijas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; V. Putinu un A. Lukašenko ir jāpasludina par kara noziedzniekiem. Mēs aicinām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzsākt tiesvedību, lai veiktu izmeklēšanu un sauktu pie atbildības vainīgos par jebkuru rīcību, kas juridiski kvalificējama kā kara noziegums; Krievija pēc V. Putina valdīšanas beigām – mums ir jāsadarbojas ar Krievijas iedzīvotājiem. Mums ir jāpierāda, ka ES ir gatava palīdzēt demokrātiskai Krievijai, kāda tā varētu kļūt nākotnē. Patlaban opozīcija Krievijā saskaras ar grūtībām turpināt savu darbu – tas notiek ne tikai V. Putina īstenoto represiju dēļ, bet arī tādēļ, ka rietumvalstu ieviestās sankcijas strādā. Tai ir jāsaprot, ka mēs nākotnē būsim gatavi aicināt demokrātisku un atbildīgu Krieviju atgriezties nāciju kopienā.   ...

publikacijas 10.03.2021

ES un Ķīnas attiecības — taisnīgas un savstarpējas partnerības veidošana

“Lai būtu principi, vispirms jābūt drosmei.” Ķīniešu sakāmvārd...

publikacijas 02.10.2015

Energoapgādes drošības ārējie aspekti

MĒRĶI Mūsu mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienībai lielāku ārējās energoapgādes drošību. Eiropas Savienība im...

publikacijas 18.05.2015

Laiks rīkoties migrācijas jautājumā

Migrācijai ir jāpiemēro holistiska pieeja. Pret ikvienu aspektu ir jāattiecas kā pret daļu no visaptverošas strat...

Kontakts

  • Juan SALAFRANCA
  • Ģenerālsekretāra vietnieks un direktors — ārpolitika (komitejas), politiskais padomnieks — delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm, Andu Kopienas valstīm, Mercosur, Meksiku, Čīli, EuroLat
  • +32 2 2846355