Ārlietas
A vintage globe stands on a column
Parlamenta komitejas Ārlietas
Picture of committee Cilvēktiesības
Apakškomitejas Cilvēktiesības
Picture of committee Drošība un aizsardzība
Apakškomitejas Drošība un aizsardzība
Picture of committee Attīstība
Parlamenta komitejas Attīstība
Picture of committee Starptautiskā tirdzniecība
Parlamenta komitejas Starptautiskā tirdzniecība

Ar skatu pāri Eiropas robežām

Mūsu Ārpolitikas darba grupai ir izšķiroša nozīme Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas veidošanā. Grupa ir atbildīga par ziņojumu sagatavošanu par tādām tēmām kā Eiropas līdzekļu izmantošana, un tā atbalsta Eiropas Parlamentu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar starptautiskiem nolīgumiem. Mūsu centieni ir ievērojami veicinājuši ES panākumus ārējo robežu aizsardzībā, un mēs joprojām esam apņēmības pilni strādāt pie Eiropas aizsardzības savienības izveides un vīzu režīma liberalizācijas.

Papildus šiem centieniem mūsu galvenā prioritāte ir Rietumbalkānu reģions. Mūsu mērķis ir panākt šo valstu pievienošanos ES, mudinot tās veikt reformas, lai garantētu tiesiskumu, cīnītos pret korupciju un nodrošinātu, ka tiesu sistēma ir neatkarīga. Mēs uzskatām, ka šādas reformas ir būtiskas, lai reģionā izveidotu stabilu, pārtikušu sabiedrību un veicinātu ilgstošu mieru un drošību Eiropā kopumā.

Our position

Patiess pasaules mēroga līderis

Lai ārpolitikas jautājumos uzņemtos vadošo lomu pasaules mērogā , ES ir jāstiprina spēja paust vienotu nostāju. Tas ietver pāreju no vienprātīgas lēmumu pieņemšanas uz vairākuma lēmumu pieņemšanu ārlietu jautājumos.

Mēs uzskatām, ka Eiropai ir aktīvi jāaizstāv cilvēktiesības, demokrātija un ES pamatprincipi visās politikas jomās, kurām ir ārēja dimensija, tostarp attīstības, migrācijas, drošības, terorisma apkarošanas, ES paplašināšanās un tirdzniecības jomā.

Eiropai ir jāturpina stiprināt sava drošība un jāveic nepieciešamās darbības, lai izveidotu stipru Aizsardzības Savienību. Mums arī jāpiešķir prioritāte energoapgādes drošībai Eiropā un jānovērš enerģijas nozares kā politiska instrumenta izmantošana.

Transatlantiskā partnerība, kas kopš Otrā pasaules kara kļuvusi par ilgstošu miera balstu un kuras pamatā ir kopīgas vērtības un intereses, pašlaik īslaicīgi saskaras ar atsevišķām izaicinājumiem un traucēkļiem, taču tās ilgtermiņa pamatprincipi joprojām ir spēcīgi un sadarbība starp ES un ASV kā līdzīgi domājošiem partneriem joprojām ir būtiska: tās mērķis joprojām ir daudzpusēja brīvas un godīgas tirdzniecības sistēma.

Mēs vēlamies, lai ES turpinātu savu apņemšanos līdz 2030. gadam izskaust galēju nabadzību, saglabājot ES vadošo lomu globālās attīstības palīdzības sniegšanā. ES par prioritāti būtu jānosaka palīdzība valstīm, kurās ir laba pārvaldība un tiek ievēroti demokrātijas principi un cilvēktiesības.

Globālā tirdzniecība un ieguldījumi

Mūsu mērķis ir izveidot pēc iespējas atvērtāku un taisnīgāku globālās tirdzniecības sistēmu, kas ļautu Eiropai veidot politiskas saiknes un radīt jaunas darbavietas eksportējošajās nozarēs. ES būtu jāturpina paredzēt brīvas un godīgas tirdzniecības līgumus, kas nodrošina augstus standartus tādās jomās kā patērētāju, vides, sociālā un datu aizsardzība, piemēram, ar Kanādu vai Japānu, lai nodrošinātu tirgus atvēršanu, veicinātu izaugsmi, mazinātu nabadzību un radītu iespējas eiropiešiem.

Mūsu kaimiņvalstu aizsardzība

ES ir jāturpina individuāli attīstīt partnerības Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros, kas balstītos uz "vairāk par vairāk" principu (ciešākas partnerattiecības ar tām kaimiņvalstīm, kuras ir guvušas lielākus panākumus demokrātisko reformu īstenošanā), un jāstiprina demokrātiskie procesi un tiesiskums. Mums arī jāpalīdz uzlabot šo reģionu stabilitāte un jāpalīdz tuvināt tos Eiropai, vienlaikus pretdarbojoties pastāvīgajiem Krievijas mēģinājumiem destabilizēt mūsu kaimiņvalstis un atjaunot savu ietekmi bijušajās padomju valstīs.

Paplašināšanās ir bijis viens no ES veiksmes stāstiem. Mums jāturpina vērtēt katru kandidātvalsti pēc tās nopelniem, vienlaikus pievērošot uzmanību tam, vai ir izpildīti visi Kopenhāgenas kritēriji un vai valsts ir spējīga integrēties ES un to stiprināt. ES ir arī jāreformē savi iekšējie lēmumu pieņemšanas procesi, lai risinātu lielākas Eiropas Savienības un jaunu ģeopolitisko izaicinājumu radītās problēmas.

Noslēgumā mēs atbalstām Saloniku saistības, jo īpaši Dienvidaustrumeiropā, kur mēs vēlamies radīt pareizos paplašināšanās priekšnoteikumus. Īstenojot šo politiku, ES var kļūt par patiesu pasaules līderi ārpolitikas jautājumos.

Related Position Papers