Nostājas dokuments: mūsdienīga sociālā Eiropa

Šis saturs ir pieejams

Mūsu vērtības, principi un redzējums

Mūsu uzskati par sabiedrību un ekonomiku balstās uz mūsu kristīgajām vērtībām un ciešu pārliecību, ka cilvēki ir brīvi un viņiem ir jābūt sociālās ekonomikas centrā. Mūsu pamatvērtības ir atbildība, cieņa, solidaritāte un taisnīgums, kā to bija iecerējuši Eiropas Kopienu dibinātāji Robert Schuman, Alcide de Gasperi, Jean Monnet un Konrad Adenauer, kas piederēja mūsu politiskajai saimei.

Mēs ticam Eiropas sociālajam modelim kā sociālās tirgus ekonomikas pamatam. Mēs gribam uzlabot un aizsargāt sociālo labklājību un konkurētspēju, kas ir nepārtraukti jāpielāgo strauji mainīgajai pasaulei. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā ir paredzēta sistēma, kurā konkurētspēja veicina sociālo taisnīgumu un sociālais taisnīgums stimulē konkurētspēju. Kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā, mēs uzskatām, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbību, Eiropas Savienībai vienmēr būtu jāņem vērā sociālās prasības.

Sociālās politikas galvenais mērķis ir sniegt iedzīvotājiem līdzekļus, lai tie kļūtu pašpietiekami un šo pašpietiekamību saglabātu. Sociālā politika būtu jāskata kā ieguldījums, kas nesīs ilgtermiņa augļus, veidojot pašuzturošus un neatkarīgus iedzīvotājus, un kas palīdz izvairīties no ilgstošas paļaušanās uz valsts atbalstu.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībā un arī krīzes skartajos reģionos ir jāizskauž ekstrēmisms un populisms, lai sniegtu patiesas izredzes cilvēkiem viņu piederības valstīs. Vienotais tirgus ir viens no Savienības pamatbalstiem, un tā pienācīga darbība ir pamatā Eiropas ekonomikas atlabšanai. Šajā saistībā sevišķi svarīga ir darbaspēka mobilitāte kā Eiropas konkurētspējas avots.

Tāpat kā citās jomās (no vides tiesību aktiem līdz vienotajam tirgum un Stabilitātes un izaugsmes paktam) mēs uzstājam, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pilnībā un saskaņoti jāpiemēro un jāīsteno valsts un ES noteikumi, tostarp kolektīvie līgumi. Tiesību aktu ievērošana ir priekšnoteikums sekmīgi funkcionējošam un taisnīgam vienotajam tirgum.

Esam pārliecināti, ka mūsu sociālā tirgus ekonomika ir cieši saistīta ar efektīvu sociālo dialogu. Šajā sakarībā mēs atbalstām Eiropas Komisijas un tās priekšsēdētāja apņemšanos atsākt Eiropas sociālo dialogu. Mēs arī uzsveram, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. un 152. pantu sociālais dialogs ir jāņem vērā, ES līmenī nosakot un īstenojot politiku. Sociālo partneru spēja piedalīties jēgpilnā sociālā dialogā ir būtisks faktors konkurētspējas un taisnīguma līdzsvarošanai, tādējādi veidojot līdzsvarotu un mūsdienīgu ES sociālo politiku, kurā ņemtas vērā darba ņēmēju un darba devēju vajadzības. ETP grupa atbalsta sociālo dialogu, izmantojot tiešsaistes līdzekļus līdzdalības demokrātijas veicināšanai.

1. Nodarbinātības sekmēšana

Nodarbinātība, kvalificēts darbaspēks un uzņēmējdarbība ir mūsu prioritātes. Mēs aicinām dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot pieejamās ES un valsts politikas nostādnes un finanšu sistēmas, lai attīstītu sekmīgi funkcionējošu ekonomiku un darba tirgus un veicinātu ieguldījumus cilvēkos un darbvietu izveidē.

1.1. ES fondi

Eiropas Sociālais fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, kuru budžets ir 86 miljardi euro, ir Eiropas Savienības galvenie instrumenti darba ņēmēju integrācijai un reintegrācijai darba tirgū. Mēs prasām veikt mērķtiecīgus un vienkāršotus pasākumus, lai uzlabotu dalībvalstu spēju labāk izmantot finansējumu, kas pieejams no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas kohēzijas fondiem, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, kuri ir būtiski instrumenti Eiropas iedzīvotāju nodarbināmības palielināšanai.

1.2. Izglītība, prasmju pielāgošana un apmācība

Mēs piešķiram prioritāti ieguldījumiem ar mērķi veicināt izglītību (arī duālo izglītību), valodu (tostarp kaimiņvalstu valodu) apguvi, apmācību, māceklību, prasmes, nodarbināmību un uzņēmējdarbību Eiropā, izmantojot tādas programmas un platformas kā Erasmus+ un EURES, kas miljoniem Eiropas iedzīvotāju sniedz iespēju gūt vērtīgu pieredzi. Mēs arī atbalstām tādas Eiropas apmācības sistēmas izveidi, kura dod iespēju darba ņēmējiem zināmu laikposmu veltīt studijām (block-release training system), pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi šajā jomā. Tas palielinātu ES darbaspēka mobilitāti, arī pārrobežu līmenī, un ir pierādīts, ka mobilitāte veicina izaugsmi, palīdzot apmierināt pieprasījumu pēc darbaspēka dalībvalstīs.

Mēs uzskatām, ka ir labāk jāsaskaņo izglītības un apmācības programmas un mainīgo darba tirgu vajadzības. Mēs aicinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis veicināt apmācību un izglītību tādās jomās kā IKT un zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika (STEM), lai gan tagadējais, gan nākotnes darbaspēks iegūtu attiecīgās e-prasmes. Ir jāveicina arī duālās izglītības programmas un izglītības un prakses iespēju apvienojums. Mēs atbalstām programmas, kas nestrādājošiem jauniešiem sniedz e-prasmes, piemēram, atvērtos tiešsaistes kursus, un mudinām, lai šādas programmas tiktu nodrošinātas arī par piecdesmit gadiem vecākiem iedzīvotājiem (paaudze 50+) un aktīvajiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Pašreizējās izglītības metodes ir jāpapildina ar praktiskiem kursiem, piemēram, kodēšanu skolās, kā arī ar nepieciešamo tehnisko bāzi skolās un augstskolās. Mēs uzskatām, ka Eiropas valstīs ir jāattīsta, jāsaglabā un jāpiesaista augsti kvalificēts, talantīgs un produktīvs darbaspēks un ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai nepieļautu intelektuālā darbaspēka emigrāciju.

Turklāt būtu jāveic pasākumi, lai sekmīgāk īstenotu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu visā Eiropā, tostarp par masveida atvērtajiem tiešsaistes kursiem (MOOC) saņemto diplomu un tiešsaistes sertifikātu atzīšanu un neformālās izglītības apstiprināšanu, lai profesionāļi varētu sniegt ieguldījumu ar savām zināšanām un prasmēm visā Eiropā. Mēs arī mudinām Komisiju pieskaņot darbaspēka kvalifikācijas instrumentu (Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija — ESCO) citiem Eiropas kvalifikācijas instrumentiem, piemēram, EQF, Europass, ECVET un EURES, ko izmanto izglītībā, profesionālajā apmācībā un saistībā ar iepriekšēju izglītību.

1.3. Iekļaujošs darba tirgus

Mēs prasām veikt papildu pasākumus par piecdesmit gadiem vecāku iedzīvotāju (paaudze 50+) iesaistīšanai darba tirgū, uzņēmējdarbībā, izglītībā vai apmācībā ar mērķi nepieļaut, ka šī darba ņēmēju un viņu ģimeņu kategorija saskaras ar ilgtermiņa bezdarbu un sociālās atstumtības risku. Mēs arī tiecamies apkarot darba tirgū pieļauto diskrimināciju vecuma dēļ un veicināt vecāka gadagājuma cilvēkiem labvēlīgus apstākļus.

Mēs atbalstām pasākumus, kuru mērķis ir novērst ilgtermiņa bezdarbu, kas ir sociālās atstumtības galvenais cēlonis. Šajā sakarībā mēs atbalstām jauno Padomes ieteikumu par ilgtermiņa bezdarbu. Mēs prasām īstenot integrācijas iniciatīvu, lai visi darba meklētāji, kuri nestrādā ilgāk kā 12 mēnešus, saņemtu individuālu novērtējumu un nolīgumu par integrāciju darbā, kas dotu iespēju reintegrācijai darba tirgū, pirms bezdarba periods ir ildzis 18 mēnešus.

Būtisks uzdevums ir likumīgo bēgļu un migrantu efektīva integrācija, kas ir sevišķi svarīga funkcionējošai un mūsdienīgai sociālajai Eiropai. Mēs vēlamies kā daļu no divvirzienu procesa izmantot profesionālo izglītību un apmācību, kā arī stažēšanos, lai noteiktu cilvēku potenciālu un veicinātu viņu integrāciju.

1.4. Digitālās darbvietas

Ekonomika un darba tirgus mainās, un to ir izraisījusi digitalizācija un inovatīvu, produktīvāku, pielāgotu un efektīvu tehnoloģiju un pakalpojumu plašāka izmantošana. Mēs saskatām daudz iespēju nodarbinātībai digitālajā tirgū un aicinām visas attiecīgās ieinteresētās personas sekmēt jaunu digitālo darbvietu attīstību Eiropā. Cerības raisa Digitālo darbvietu lielā koalīcija, kas ir izveidota kopā ar privāto sektoru. Mēs arī atbalstām stratēģijas, kuru mērķis ir mazināt digitālo plaisu un veicināt vienlīdzīgu piekļuvi jaunām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība.

1.5. Uzņēmējdarbība

Mums ir jāattīsta uzlabota uzņēmējdarbības kultūra, tostarp ražošanas sektorā, ģimenes uzņēmumos, MVU un mikrouzņēmumos, veicinot uzņēmējiem raksturīgu domāšanas veidu un saistītās zināšanas, prasmes un kompetences. Tāpēc mēs atbalstām tādas iniciatīvas kā Junkera plāns, mikrofinansēšana un citi ES mehānismi, kā arī atbalsta sniegšanu neatkarīgiem profesionāļiem. Mēs uzskatām, ka uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības neatkarīgi no to lieluma ir izaugsmes un darbvietu galvenie nodrošinātāji, tāpēc tiem būtu jāgūst labums no konkurētspējīgas vides, kurā nav šķēršļu, un no finansējuma pieejamības, kas ļauj tos viegli izveidot un radīt nodarbinātību. Mēs atbalstām nodokļu sloga novirzīšanu no darbaspēka uz plašu nodokļu sistēmu ar diferencētiem nodokļu līmeņiem. Vairāk uzmanības būtu jāpievērš pārejai no tiešajiem uz netiešajiem nodokļiem. Mēs stingri atbalstām tādu nodokļu modeļu un vienkāršotu nodokļu atbilstības procedūru izstrādi, ar kuriem tiek atbalstīti MVU, uzņēmēji, mikrouzņēmumi un jaunizveidotie uzņēmumi.

2. Sociālās kohēzijas un sociālo ieguldījumu stiprināšana Eiropas iedzīvotāju labā

Augšupēja sociālā konverģence ir priekšnoteikums mūsdienīgai sociālajai Eiropai, kas ir ilgtspējīga un noturīga pret mūsdienu ekonomikas un sabiedrības problēmām. Tā ir būtisks faktors labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošināšanai Eiropā dzīvojošajām ģimenēm, darbvietu izveidei, darba apstākļu, dzīves līmeņa un pienācīgas sociālās aizsardzības uzlabošanai, kā arī sociālajam progresam augsti konkurētspējīgā sociālajā tirgus ekonomikā. Mēs uzskatām, ka augšupēja sociālā konverģence ir nepieciešama ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un prasa efektīvu un taisnīgu tiesību aktu un politikas satvaru, kā arī atbildīgu fiskālo politiku visos Eiropas reģionos, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

2.1. Ienākumi un algas Eiropā

Mēs uzskatām, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem un ģimenēm vajadzētu būt tiesībām uz ienākumiem vai atbalstu, kas tiem ļauj segt dzīvošanas izmaksas. ES iedzīvotāju vajadzību novērtēšana ir pirmais solis virzībā uz sociālo taisnīgumu un ilgtspējīgiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Sociālā atbalsta mehānismiem ir jāgarantē, ka atkarība no sociālajiem pabalstiem nekļūst pastāvīga, un jāstimulē izglītības iegūšana vai iesaistīšanās darba tirgū.

Visiem Eiropā strādājošajiem vajadzētu būt tiesībām saņemt algu, kas viņiem nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Ir uztraucoši, ka tik daudz kā 8,9 % darba ņēmēju Eiropā patlaban apdraud nabadzība. Mēs prasām izstrādāt un piemērot efektīvus koriģējošus pasākumus. Šie pasākumi būtu jāizstrādā dalībvalstu līmenī, ievērojot to ierasto praksi, tradīcijas un budžeta iespējas un vienlaikus ņemot vērā sociālekonomisko realitāti, kā arī sociālo partneru, saņēmēju un citu ieinteresēto personu viedokļus. Mēs uzskatām, ka aktīvs un spēcīgs darba tirgus ir pamatnoteikums augstāku algu un visiem pieejama sociālā nodrošinājuma sasniegšanai.

2.2. Nabadzības apkarošana

ETP grupa nevēlas marginalizēt nevienu mūsu sabiedrības daļu. Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD) ir paredzēti vairāk nekā EUR 3,8 miljardi laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tāpēc mēs aicinām visas ieinteresētās personas izmantot pieejamos līdzekļus, lai visefektīvākajā veidā mazinātu nabadzības risku. Kā pirmo soli mēs prasām veikt pasākumus ar mērķi sniegt nabadzīgiem cilvēkiem pirmo palīdzību un pēc tam izveidot individualizētus papildpasākumus, kas nodrošinātu neatkarīgu dzīvi un pienācīgu dzīves līmeni, šos cilvēkus iekļaujot darba tirgū. Mēs arī uzskatām, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz baznīcas organizētiem pasākumiem šajā jomā, lai dotu baznīcai iespēju īstenot savu efektīvo un nozīmīgo ieguldījumu.

Nebūtu jāaizmirst gados vecāki cilvēki, it īpaši sievietes. Vecāka gadagājuma sievietes ir īpaši neaizsargātas pret nabadzību, kam pamatā galvenokārt ir ļoti lielās pensijas atšķirības dzimuma dēļ. Tāpēc mēs mudinām dalībvalstis ieviest īpašus pasākumus, piemēram, pensijas iemaksas par aprūpes periodiem, minimālās pensijas un apgādnieka zaudējuma pabalstus, kā arī apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā.

Mēs aicinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis pielāgot pašreizējos instrumentus, lai mērķtiecīgāk pievērstos mājsaimniecībām, kurās neviens nav nodarbināts, uzlabojot attiecīgo personu sociālo integrāciju un nodarbinātības iespējas. Šie instrumenti līdz ar pašreizējo paraugpraksi dalībvalstu līmenī attiecīgi arī būtu svarīgs instruments bērnu nabadzības mazināšanai Eiropā.

Mēs ticam sociālās un solidārās ekonomikas potenciālam atrisināt daudzas sociālās problēmas inovatīvā un izmaksu ziņā efektīvā veidā. Tāpēc mēs ierosinām, lai Komisija dotu jaunu impulsu sociālajiem ieguldījumiem.

2.3. Darba un ģimenes dzīves līdzsvars

Mēs uzskatām, ka labākai darba un ģimenes dzīves saskaņošanai visās ES dalībvalstīs ir vajadzīga tuvumā pieejama bērnu aprūpes infrastruktūra. Mēs arī prasām uzlabot aprūpes pakalpojumu pieejamību vecākiem, ģimenēm un personām, kam tie nepieciešami. Mēs atbalstām darba devējus, kas meklē veidus, kā izrādīt savu sapratni par attiecīgajiem jautājumiem tā, lai tas ne vien nāktu par labu organizācijai, bet arī — kas ir vēl svarīgāk — ļautu darba ņēmējiem sasniegt labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. Mēs atzīstam māšu un tēvu būtisko lomu mūsu sabiedrībā un atzinīgi vērtējam un atbalstām iniciatīvu, par kuru paziņojusi Komisija un kuras mērķis ir veicināt sieviešu lielāku iesaisti darba tirgū, novēršot šķēršļus labākam darba un ģimenes dzīves līdzsvaram par labu atsevišķām personām/ģimenēm un uzņēmumiem.

Mēs atzīstam bērnu un citu ģimenes locekļu (kam tā nepieciešama) aprūpes nozīmīgumu. Mēs atbalstām visus pasākumus dalībvalstu līmenī, ar kuriem tiek atzīta aprūpētāju neapmaksātā darba vērtība, un uzskatām, ka šis darbs būtu jāņem vērā pensiju shēmās, tādā veidā mazinot sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības.

Veselīgu vecumdienu nodrošināšanai mūža garumā (Lifetime Healthy Ageing) ir jākļūst par pamatkoncepciju politikas izstrādē, sākot no bērnības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vecumdienās. Tai jāiekļauj augsti darba drošības un veselības aizsardzības standarti visa darba mūža laikā.

3. Pareizs tiesību aktu un politikas satvars

Mēs ievērojam Līgumus, kuri saskaņā ar subsidiaritātes principu Eiropas Savienībai piešķir tiesības (LESD 151.–161. pants) atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbību šādās jomās: darba ņēmēju veselība un drošība, darba apstākļi, sociālais nodrošinājums un sociālā aizsardzība, darba ņēmēju informēšana un apspriešanās ar tiem, nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu integrēšana un to trešo valstu valstspiederīgo integrēšana, kuri likumīgi uzturas Savienības teritorijā.

Mēs uzskatām, ka Eiropas darba un sociālajām tiesībām ir jānosaka minimālie sociālie standarti visā Eiropā, tā nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem un stiprinot Eiropas sociālo un reģionālo kohēziju, tostarp tālākajos reģionos. Mēs tomēr apzināmies, ka visiem ES tiesību aktiem ir jānodrošina līdzsvars starp dažādu dalībvalstu, nozaru un darba ņēmēju vajadzībām un iedzīvotāju tiesībām. Jebkādu jaunu normu ieviešanai Eiropas līmenī ir jābūt pamatotai un samērīgai, un tās pamatā ir jābūt uz pierādījumiem balstītam novērtējumam un valsts paražu un tradīciju ievērošanai.

Mēs atbalstām darba tirgus reformas, ar ko veicina darba meklētāju integrāciju darba tirgū, uzlabojot darba devēju iekšējo un ārējo elastīgumu un darba ņēmējiem sniedzot drošu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību. Šādās reformās būtu jālīdzsvaro darba ņēmēju aizsardzības vērienīgie standarti un lielākas cilvēku iespējas no jauna iesaistīties darba tirgū.

Eiropai ir jārīkojas rezultatīvi, vienlaikus izvairoties no tukšiem solījumiem. ETP grupa prasa pieņemt lietpratīga regulējuma programmu, lai veicinātu ES sociālo tiesību aktu pareizu izpildi un īstenošanu un nodrošinātu, ka līdzekļi nonāk pie pareizajiem saņēmējiem. Mēs uzsveram, ka, īstenojot lietpratīgas regulēšanas procesu, sociālais dialogs joprojām ir mūsu sociālās tirgus ekonomikas būtiska daļa saskaņā ar LESD 9. un 152. pantu.

Šai programmai vajadzētu būt visaptverošai un tieši saistītai ar Eiropas pusgada procesu. Tajā būtu jāapvieno kopīga analīze un stratēģiju izstrāde attiecībā uz dalībvalstu sociālo un ekonomisko dimensiju, uzsverot, ka šiem kritērijiem ir jābūt saskaņotiem.

Mēs atzīstam, ka nodarbinātības rādītāju iekļaušana makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā labāk atspoguļo izmaiņas nodarbinātībā un sociālo attīstību Eiropas pusgada procesā. Mēs atbalstām to, ka šiem rādītājiem piešķir citiem pamatrādītājiem līdzvērtīgu nozīmi, kas ļauj tos izmantot par iemeslu padziļinātai analīzei, lai attiecīgā gadījumā uzlabotu nodarbinātības un sociālās politikas pasākumu rezultātus, veicot atbilstošas strukturālās reformas.

3.1. Darba ņēmēju sociālā aizsardzība

ETP grupa atbalsta atbildīgu un efektīvu sociālās aizsardzības politiku, kuras pamatā ir tiesības un pienākumi. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina darba ņēmēju sociālā aizsardzība pensiju ziņā, nosakot valsts pensijas, kas ir pietiekami lielas, lai uzturētu piedienīgu dzīves līmeni un pasargātu no nabadzības vecumdienās, kā arī veicinot ar darba līgumiem saistītas papildu pensijas shēmas kā papildu nodrošinājumu. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība par savu pensiju sistēmu organizēšanu, kā arī jālemj par to, kādu vietu katrā dalībvalstī ieņems katrs no pensiju sistēmas pīlāriem. Tomēr ir nepieciešams izveidot Eiropas pensiju izsekošanas sistēmu.

Ņemot vērā paredzamā mūža ilguma pieaugumu visās ES dalībvalstīs (vidēji par 2,5 gadiem katrā desmitgadē) un demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā, mēs aicinām dalībvalstis steidzami īstenot nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, tostarp pensiju sistēmās, lai nodrošinātu ilgtspējīgu sociālo nodrošinājumu visiem cilvēkiem un paaudžu solidaritāti.

Mēs iestājamies par ilgtermiņa līgumiem kā standarta līguma veidu, ko var stimulēt ar atbilstošiem pasākumiem. Ir vajadzīgi arī nepilna laika darbi, pagaidu darbs un citi līgumu veidi, lai uzņēmumiem un darba ņēmējiem būtu pieejamas dažādas līgumattiecības. Tomēr mēs prasām veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurš darba ņēmējam piedāvātā līguma veids atbilst viņa saistībām un pienākumiem un nav ļaunprātīga izmantošana vai spekulācija. Mēs uzskatām, ka daudzveidība, elastīgums un drošība ir nozīmīgas vērtības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.

Mēs atbalstām pasākumus ar mērķi apkarot visus nedeklarēta darba veidus, kā arī nestabilu nodarbinātību. Nestabilu nodarbinātību mēs saprotam kā nodarbinātību, kurā netiek ievēroti Eiropas un valsts standarti, jo īpaši saistībā ar darba drošību un veselības aizsardzību, un kura nenodrošina ne pietiekamus līdzekļus pienācīgam dzīves līmenim, ne atbilstošu sociālo aizsardzību.

Mēs prasām pieņemt vienkāršotu un efektīvāku darba drošības un veselības aizsardzības noteikumu kopumu un uzlabot MVU un mikrouzņēmumu spējas īstenot efektīvus un lietderīgus riska novēršanas pasākumus, kā paredzēts Eiropas un valstu tiesību aktos, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības. Mēs uzstājam, ka darba ņēmēji, kas strādā jaunās paaudzes darbvietās, ir pelnījuši pienācīgu veselības un drošības aizsardzību, kura pielāgota jaunajiem apstākļiem, piemēram, saistībā ar stresu, izdegšanas sindromu vai balsta un kustību aparāta slimībām. Mēs arī gribam pilnībā izmantot iespēju, ko sniedz darbvietu digitalizācija, lai izveidotu drošu un elastīgu darba laika režīmu labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram.

3.2. Vienlīdzīgas iespējas

Mēs esam stingri apņēmušies uzlabot Eiropas darba tirgus atvērtību, tāpēc atbalstām pasākumus nepilnību novēršanai Eiropas tiesību aktos par diskriminācijas novēršanu nodarbinātībā, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti. Turklāt mēs atbalstām to, lai nekavējoties tiktu īstenota Padomes Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

ETP grupa stingri iestājas par sieviešu un vīriešu pilnīgu vienlīdzību algu un pensiju, kā arī karjeras attīstības ziņā visās dalībvalstīs. Mēs prasām veikt mērķtiecīgus pasākumus nolūkā palielināt sieviešu nodarbinātības līmeni, lai novērstu pastāvīgo neatbilstību dzimumu nodarbinātības ziņā (11,5 %) un pilnībā izmantotu sieviešu kompetences un prasmes darba tirgū.

3.3. Darba ņēmēju mobilitāte

Mobilitāte ir vienotā tirgus konkurētspējas avots. Nav iespējams atkāpties no tāda ES pamatprincipa kā pārvietošanās brīvība. Tāpēc mēs iestājamies par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un mobilitāti, ko regulē skaidri ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam pieļaut spēkā esošo ES tiesību aktu ļaunprātīgu vai krāpniecisku izmantošanu vai nepilnīgu izpildi.

Mēs aicinām dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā. Šajā sakarībā mēs prasām pieņemt rīcības plānu, lai novērstu nepilnības, kas konstatētas pašreizējos noteikumos, apkarotu sociālo dempingu saistībā ar nelikumīgu sociālo praksi un panāktu efektīvas kontroles izpildi. Mēs aicinām dalībvalstis izveidot vienas pieturas aģentūru, kā arī vienotu valsts tīmekļa vietni, lai informētu un konsultētu pārrobežu darba ņēmējus par sekām nodokļu un sociālā nodrošinājuma ziņā, kādas ir darbam citā dalībvalstī, un viņiem šajā saistībā palīdzētu.

Ļaunprātīgu izmantošanu un krāpniecību var novērst tikai tad, ja ES un valsts likumdevējs nodrošina efektīvu, īstenojamu un atbilstošu tiesisko regulējumu, kas balstās uz savstarpēju sadarbību, un vienlaikus dalībvalstīm ir jāuzlabo kontrole un jānodrošina, ka tā ir samērīga un pamatota un nav diskriminējoša. Likumīgo un tiesisko cīņu pret krāpniecību tomēr nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu, lai apšaubītu Līgumu noteikumus, tostarp personu brīvas pārvietošanās un pakalpojumu brīvas aprites principu, saskaņā ar kuru pret citas ES dalībvalsts pilsoņiem ir jāizturas tāpat kā pret uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem.

Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas plānus apzināt un novērst nepilnības sociālā nodrošinājuma minimuma saskaņošanā visā Eiropā, pielāgojot Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un tās īstenošanai paredzēto Regulu (EK) Nr. 987/2009. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiesību akti par sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanu tiek pielāgoti tā, lai tos varētu izmantot par negodīgas konkurences instrumentu.

Mēs apzināmies, ka joprojām ir problēmas ar Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas īstenošanu. Šajā sakarībā un nolūkā nepieļaut ļaunprātīgu izmantošanu mēs prasām, lai dalībvalstis savlaicīgi īstenotu Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas izpildes direktīvu, kā arī, lai tiktu secīgi analizēta tās īstenošanas ietekme. Komisija ir paziņojusi par darbaspēka mobilitātes pasākumu kopuma publicēšanu, tostarp par Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas mērķtiecīgu pārskatīšanu. Mēs uzstājam, ka tad, ja šis process tiks uzsākts, tajā būtu jāpievēršas tikai nepieciešamajiem elementiem, kas vēl nav atrisināti, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbībai. Pārskatītai direktīvai ir jāturpina veicināt pakalpojumu sniegšanas brīvību. Jebkādiem ierosinātajiem pasākumiem ir jābūt skaidriem, samērīgiem, nediskriminējošiem un pamatotiem, un tajos ir jāievēro dažādie algu noteikšanas mehānismi dalībvalstīs. Lai pastiprinātu kontroli nolūkā apkarot un nepieļaut ļaunprātīgu izmantošanu, mēs prasām uzlabot pārrobežu sadarbību atbildīgo inspekcijas dienestu starpā un veikt informācijas un datu elektronisku apmaiņu.

  • pozīcijas dokuments

Par ko mēs iestājamies

No result

Cits saistītais saturs

No result