ETP GRUPAS PRETTERORISMA PAKTS

28.04.2015

ETP GRUPAS PRETTERORISMA PAKTS

Radikalizācijas novēršana un deradikalizācijas procesa pastiprināšana

Jautājums, kā deradikalizēt un integrēt neapmierinātas personas, ir viens no mūsu stratēģijas centrālajiem punktiem. Aizvien vairāk ir skaidrs, ka ir nepieciešams koordinēti uzraudzīt internetu, jo ekstrēmisti šo brīvo telpu izmanto savas radikālās propagandas izplatīšanai. ETP grupa aicina dalībvalstis un Komisiju nostiprināt sadarbību ar interneta uzņēmumiem un sociālo tīklu platformām (Google, Twitter, Facebook, YouTube u. c.), lai ierobežotu teroristu materiālu pieejamību tiešsaistē un no tiešsaistes izvāktu teroristu propagandu, tajā pašā laikā nodrošinot pamattiesību, jo īpaši privātuma un datu aizsardzības tiesību, ievērošanu. Jāpanāk, ka interneta uzņēmumi zina savus pienākumus, kas saistīti ar terorismu sludinoša satura izplatīšanu. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas ļautu cieši un rūpīgi uzraudzīt naida runu, naida sludinātājus, kas izplata radikālu propagandu (tostarp reliģiskās vietnēs), un ES iedzīvotāju vervētājus. Tā ietvaros jāuzlabo process, kā publiski ziņo par tiešsaistē atrodamu ekstrēmistisku saturu, izveidojot iedzīvotājiem paredzētas tīmekļa vietnes vai palīdzības kontaktpunktus, un piešķirot ES finansējumu pozitīvām informācijas kampaņām, kas vērstas pret radikalizāciju tiešsaistē un ārpus tās, un pretnaida kampaņām.

ETP grupa ir arī vairākkārt norādījusi, ka ir nepieciešams identificēt un skaidri nošķirt islāma ekstrēmisma ideoloģiju un islāmu kā reliģiju. ES var palīdzēt atbalstīt ar mēreno islāmu saistītu pētniecību un informācijas projektus, pastiprinot dialogu ar musulmaņu kopienām, lai apvienotu fundamentālisma un terorisma propagandas apkarošanas centienus. ETP grupa stiprinās savus esošos politiskos un strukturālos jaunievedumus starpreliģiju un starpkultūru dialoga veicināšanā, tostarp izveidojot īpašas šim mērķim paredzētas ES platformas. ES arī jāsniedz atbalsts dalībvalstīm tādu izglītības programmu izstrādē, kas ietver reliģijas pilsoniskos un vēsturiskos aspektus. ES steidzami jāpastiprina īpašas programmas (sociāli un integrācijas projekti), kas vērstas pret vietējiem teroristiem, un esošās deradikalizācijas programmas. ETP grupa šajā nolūkā aicina dalībvalstis radikalizācijas problēmu risināt holistiski un prasa labākā veidā izmantot Komisijas Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN), kas apvieno visus jomā iesaistītos dalībniekus. Lai atbalstītu dalībvalstu darbu šajā jomā, Komisijai pilnībā jāizmanto jaunais Iekšējās drošības fonds 2014.–2020. gadam.

Turklāt uzbrukumi Parīzē liek saprast, ka vēl steidzamāk nepieciešams izstrādāt ES rīcības plānu pret radikalizāciju cietumos. ETP grupa aicina dalībvalstis apsvērt iespēju panākt vispārēju cietumos ieslodzīto radikālo islāmistu izolāciju un uzlabot cietumu administrācijas personāla apmācību, lai varētu vieglāk identificēt ieslodzītos, kas piedalās ar terorismu saistītās darbībās. Ieslodzīto radikālo islāmistu savstarpējās saziņas samazināšana ir izrādījies labs veids, kā tiem liegt iespēju plānot un organizēt savus uzbrukumus. PPE grupa mudina dalībvalstis šim nolūkam atvēlēt pienācīgus budžeta līdzekļus, jo īpaši — lai apmācītu specializētu personālu, kas cietumos strādātu šajās izolētajās daļās. PPE grupa arī uzsver, ka īpaša apmācība vajadzīga arī reliģiskajiem pārstāvjiem, kam ir ciešs kontakts ar ieslodzītajiem.

PPE grupa pauž arī dziļas bažas par naida un ekstrēmisma sludināšanas izplatību lūgšanu telpās, ko vairākās dalībvalstīs ļaunprātīgi izmanto radikalizācijas mērķiem, un norāda uz tās dramatisko ietekmi uz fundamentālisma pieaugumu mūsu sabiedrībā. Dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, kas ļautu stingri un rūpīgi uzraudzīt šo parādību un risināt trešo valstu imamu rekrutēšanas un finansēšanas problēmu. ETP grupa ir gatava politiski un institucionāli atbalstīt dalībvalstis saistībā ar jebkādiem attiecīgiem tiesību aktiem, ko tās varētu pieņemt, lai vērstos pret ārvalstu finansiālo un ideoloģisko ietekmi uz dalībvalstu reliģiskajām kopienām. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka būtu jāpiemēro stingra ES trešo valstu radikāļu atgriešanas un izraidīšanas politika.

Runājot vispārīgāk, ETP grupa pēdējos gados ir norādījusi, ka ir ārkārtīgi nepieciešams uzlabot dalībvalstu integrācijas politiku, turklāt ne tikai attiecībā uz migrantiem no trešām valstīm, bet īpaši uz otrās un trešās paaudzes imigrantiem jauniešiem, kas ir dzimuši Eiropā.

Visbeidzot, visaptverošai ES profilakses stratēģijai pilnībā jāizmanto ES ārlietu un attīstības politika, lai cīnītos pret nabadzību, diskrimināciju un marginalizāciju, apkarotu korupciju, veicinātu labu pārvaldību un novērstu un atrisinātu konfliktus — visi šie elementi palielina konkrētu grupu un sabiedrības daļu marginalizāciju, padarot tās neaizsargātākas pret ekstrēmistu propagandu. Līdz ar to PPE grupa uzskata, ka daļa mūsu sniegtās sadarbības un attīstības palīdzības būtu jāvelta cīņai pret terorismu. Taču mēs noraidām teorijas, kas radikālo islāmu skaidro ar pastāvīgu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, un atkārtojam, ka radikālais islāms ir pretrunā Eiropas dzīvesveidam un vērtībām.

Tūlītējā reakcija uz aizvien lielāko ārvalstu kaujinieku draudu: tās koordinēšana

Lai efektīvi vērstos pret šo aizvien lielāko draudu, dalībvalstīm jāsaskaņo sava tūlītējā reakcija un nostāja pret ārvalstu kaujiniekiem. ETP grupa, nepakļaujoties nekādiem tabu, izskata visas iespējas, piemēram:

  • anulēt ES pases dubultpilsonības gadījumā, neskarot dalībvalstu konstitūcijas;
  • uz ierobežotu laiku konfiscēt pases;
  • marķēt džihādistu personas apliecības, aizliegt ieceļošanu un izceļošanu;
  • marķēt nozagtās vai pazaudētās ES pilsoņu pases;
  • īpaši aicināt Eiropas Komisiju ieviest jēdziena „ārvalstu kaujinieki” saskaņotu ES līmeņa definīciju, tostarp noteikt arī sodus un noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanu, par pamatu izmantojot ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra rezolūciju Nr. 2178;
  • nostiprināt kriminālvajāšanu (par sludināšanu teroristu organizāciju vārdā un par apmācībām teroristu nometnēs);
  • nostiprināt telekomunikāciju novērošanu, iekļaujot arī šifrētas sarunas tērzētavās un džihādistu saziņu;
  • izveidot iespējamo Eiropas džihādistu un džihādistu teroristu melno sarakstu;
  • atjaunot prasību, ka nepilngadīgajiem nepieciešama ceļošanas atļauja.

ETP grupa visstingrāk iestājas par terorisma dēļ cietušo personu aizsardzību un atbalstīšanu Eiropā un visā pasaulē

ETP grupa ir visu laiku mēģinājusi panākt, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta terorisma dēļ cietušo vajadzībām, viņu cieņas un drošības aizsardzībai un terorisma deleģitimizācijas un pievilcības mazināšanas veicināšanai. Visās 28 dalībvalstīs jābūt terorisma dēļ cietušo aizsardzības un atbalsta struktūrām un organizācijām. Tām būtu cieši jāsadarbojas, lai labāk palīdzētu cietušajiem un viņu ģimenēm pārvarēt sāpes, lai nepieļautu, ka viņi atkal kļūst par upuriem, saskaras ar atriebību un iebiedēšanu, lai atjaunotu viņu cieņu, ar pienācīgiem piemiņas pasākumiem sargātu patiesību un piemiņu un lai nodrošinātu taisnīgumu. Viss atbalsts jāpielāgo cietušo vajadzībām. Šajā sakarā ETP grupa mudina dalībvalstis nodrošināt pilnīgu Cietušo personu tiesību direktīvas īstenošanu tā, lai cietušie juridisko procedūru laikā saņemtu finansiālu atbalstu, kā arī psiholoģisku palīdzību un atbalstu. Mēs aicinām Komisiju izsvērt iespēju izstrādāt jaunu direktīvu, kas izveidotu efektīvāku un saskaņotāku sistēmu, kura nodrošinātu tieši terorisma dēļ cietušo personu tiesību atbalstu un aizsardzību. PPE grupa arī uzsver, ka ES ir īpašs pienākums aizsargāt cietušos krīzes reģionos Tuvajos Austrumos, kur džihādisti vajā neaizsargātas vietējās kopienas, piemēram, kristiešus.

ETP grupa atbalsta jau esošos ES pretterorisma pasākumus un instrumentus

PPE grupa vienmēr ir iestājusies par ES PDR (pasažieru datu reģistra) sistēmu, kas līdzās visaptverošam citu pasākumu klāstam būtu lietderīgs instruments, ar kuru varētu cīnīties pret teroristu radīto iekšējās drošības apdraudējumu. Tas, cik daudz radikalizētu ES pilsoņu atgriežas Eiropā pēc karošanas „Islāma valsts”, Al Qaeda vai citu teroristu organizāciju pusē, liek skaidri saprast, ka ir nepieciešams pārdomāt Eiropas pieeju aviopasažieru datu nodošanai drošības dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp saistībā ar lidojumiem ES teritorijā, vienlaikus sargājot arī pilsoņu privātumu. PPE grupa attiecīgi vēlreiz aicina atdzīvināt ES PDR direktīvas priekšlikumu, kuru bloķē Eiropas Parlamenta sociālisti un liberāļi.

ES datu saglabāšanas direktīvas atjaunošana: ES nevar izstrādāt efektīvu atbildi terorisma draudam, nenodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm attiecīgos instrumentus. Šajā sakarā ETP grupa atkārto, ka ES Komisija nedrīkst pakļauties politiskā spektra kreisā spārna spiedienam un ka tai ir steidzami jāiesniedz jauna ES datu saglabāšanas direktīva, pienācīgi ņemot vērā neseno Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, kas pieprasa atbilstību proporcionalitātes, nepieciešamības un likumības principiem, lai izveidotu tiesisko regulējumu tiesībaizsardzības iestāžu likumīgai piekļuvei datiem.

2005. gadā tika pieņemts ES pamatlēmums par cīņu pret terorismu, kas tagad ir jāpārskata. Kopš tā laika vērojamas jaunas tendences un izveidojušies jauni draudi ES drošībai. ES nevar atļauties atpalikt. Mūsu stratēģija ir jāpārskata, turpmākās ES pamatnostādnes un principus terorisma apkarošanas jomā veidojot uz ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra rezolūcijas Nr. 2178 pamata. ETP grupa iestājas arī par to, lai nākamo nedēļu laikā tiktu pieņemta vērienīga, jauna ES drošības stratēģija terorisma apkarošanas jomā. Tai vajadzētu ietvert priekšlikumus par konkrētiem pasākumiem, pienācīgu finansējumu un stingru uzraudzību, piemēram, būtiskus ieguldījumus kriptogrāfijā, kiberdrošībā un datu drošībā, lai palīdzētu Eiropas līmenī rasties ekspertu paaudzei, kas var aizsargāt ES pret kiberteroristiem.

Svarīgi ir izsekot un apturēt terorisma finansēšanu. ETP grupa ir sekmīgi cīnījusies par ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) izveidi. Tagad ES jāuzņemas pašai sava atbildība un nopietni jādomā par ES teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas izveidi. Šajā sakarā ETP grupa atzinīgi vērtē nesen panākto vienošanos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas paketi un cer, ka tās pieņemšana ļaus labāk sadarboties dalībvalstu finanšu izlūkošanas vienībām un atvieglos līdzekļu izsekošanu.

ES ir arī jānovērtē esošie noteikumi par nelikumīgu šaujamieroču apriti un ieroču tirdzniecību, kas saistīta ar organizēto noziedzību. Jo īpaši ES ir jānostiprina sadarbība un informācijas apmaiņa ar Rietumbalkānu valstīm.

Iekšējo un ārējo robežu kontrole: esošo noteikumu nostiprināšana

ETP grupa atkārto, ka tā nelokāmi iestājas par brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā un līdz ar to absolūti izslēdz priekšlikumus par Šengenas sistēmas atcelšanu. Mēs mudinām dalībvalstis tā vietā stingrāk īstenot esošos noteikumus, kuri jau ļauj uz laiku ieviest dokumentu pārbaudi, un nostiprināt biometrisko dokumentu un sejas atpazīšanas sistēmu lietošanu, kā arī pilnībā izmantot jauno Šengenas izvērtēšanas mehānismu. Tajā pašā laikā attiecībā uz ES ārējām robežām mēs aicinām ar mērķtiecīgiem kontroles pasākumiem nostiprināt robežu drošību.

Sadarbība ar trešām valstīm, reģionālajiem un pasaules līmeņa dalībniekiem: jauna pieeja terorisma apkarošanai

ES, ASV un Kanāda (mazākā mērā arī Austrālija un Jaunzēlande) saskaras ar vietējo terorismu un vardarbīgu radikalizāciju, kas ir satraucošas parādības; tāpēc svarīga ir transatlantiskā sadarbība ar šīm valstīm. ETP grupa uzsver, cik vērtīgi būtu izmantot visus attiecīgos plašākas izlūkdatu apmaiņas un aģentūru sadarbības instrumentus (tostarp PDR nolīgumu un TFTP), un pauž nožēlu par kaitējumu, ko nesen radījuši sociālisti un liberāļi, pret ES un Kanādas PDR nolīgumu vēršoties Eiropas Savienības Tiesā.

Nesenie notikumi liek izskatīt lielos trūkumus, kas bija raksturīgi iepriekšējai sadarbībai terorisma apkarošanas jomā ar, piemēram, Rietumbalkānu valstīm, Turciju (valsts, caur kuru var nokļūt konflikta reģionos), Persijas līča valstīm un citām arābu valstīm. Mums ir jāapvieno centieni cīņā pret radikalizāciju, teroristu finansēšanas izsekošanā un jaunas pret islāma fundamentālismu vērstas pieejas izstrādē. Svarīgam elementam ES attiecībās ar minētajām valstīm vajadzētu būt sadarbībai un informācijas apmaiņai terorisma apkarošanas jomā. Svarīgi ir arī nostiprināt šādu sadarbību ar reģionālajām organizācijām, piemēram, Arābu valstu līgu, Āfrikas Savienību un Persijas līča sadarbības padomi. Tāpēc PPE grupa atzinīgi vērtē saprašanās memorandu par sadarbību terorisma apkarošanas jomā, kas nesen noslēgts ar Arābu valstu līgu. ES ir arī jāīsteno un jāveicina sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, jo īpaši tās Terorisma apkarošanas komiteju.

Cits saistītais saturs